Buzajevs: protesta akcijas – Latvijas sabiedrības pēdējā iespēja

Masveida akcijas liek valsts politiskajām partijām pievērst uzmanību nopietnai problēmai, kas sašķeļ valsti, paziņoja Sputnik Igaunija Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs, Krievu skolu aizstāvības štāba loceklis Vladimirs Buzajevs.
Sputnik

RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Latvijas Krievu savienības partija vēršas pie visiem valsts iedzīvotājiem ar aicinājumu 15. septembrī apmeklēt Vislatvijas akciju "Maršs krievu izglītības aizsardzībai Latvijā "MŪSU IZVĒLE"".

Partijā atgādināja, ka "Eiropas Savienībā nav nevienas citas valsts, kurā tik liela iedzīvotāju daļa (37% pastāvīgo iedzīvotāju – red.) tiktu ierobežota politiskajās tiesībās, vadoties pēc etniskās un valodas piederības, kā tas notiek Latvijā".

Latvijas Krievu savienības līdere pārsūdzējusi CVK lēmumu

Marš par krievu skolām sāksies sestdien, 15. septembrī, Rīgā, plkst. 12:00, pie Dailes teātra un noslēgsies Esplanādē.

Kā paziņoja Sputnik Igaunija Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs, Krievu skolu aizstāvības štāba loceklis Vladimirs Buzajevs, šāda veida masveida akcijas kļuvušas par valsts krievu kopienas pēdējo iespēju pievērst valsts politisko partiju uzmanību nopietnai problēmai.

"Mēs cenšamies izdarīt spiedienu uz valdību – tā ir ierasta nacionālo mazākumtautību tiesību aizsardzības kustību taktika. Mēs to izmantojam pēdējo 20 gadu laikā. Un tikai pateicoties tam Latvijā joprojām saglabājas gan krievu izglītība, gan krievu kopiena," — paziņoja Vladimirs Buzajevs.

Viņš atgādināja, ka šī gada 31. augustā tika publicēta kārtējā ANO atbildīgās komitejas rekomendācija, kurā Latvijā pieņemtie likumi tiek atzīti par rasismu un nacionālo mazākumtautību tiesību pārkāpumu, tiek ieteikts atteikties no šiem likumiem.

Latvijā tiek īstenota secīga krievu valodas izspiešanas politika no publiskās komunikācijas, oficiālās lietvedības jomas, kā arī no skolu un augstākās izglītības nozares.

Latvijas Saeima 23. martā apstiprināja, prezidents Raimonds Vējonis 2. aprīlī parakstīja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju uz mācībām latviešu valodu. Reformu piedāvāts pabeigt nacionālo mazākumtautību mācību iestādē līdz 2021./2022. mācību gadam.

Mamikins: kas zina, varbūt tālāk aizliegs sarunāties krieviski tramvajā

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra šo reformu ārkārtīgi negatīvi, valstī pāršalca protestu vilnis. Maskava apsolīja izdarīt visu no tās atkarīgo, lai Latvijā tiktu ievērotas krievvalodīgo tiesības iegūt izglītību krievu valodā. Krievijas ĀM regulāri piesaista ANO, ES, EDSO, Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas varasiestāžu diskriminējošajai politikai valodas jomā. Sakarā ar skolu reformas īstenošanu Krievijas Valsts Dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskiem mēriem attiecībā pret Latviju. ierobežojumi varētu skart finanšu operācijas, muitas nodevas, tūrisma jomu, kā arī starptautiskos tirdzniecības līgumus.

Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valoda valstī ir latviešu valoda. Neskatoties uz to, ka krievu valodā runā 37 % valsts iedzīvotāju, tai ir svešvalodas statuss.