RĪGA, 11. septembris — Sputnik. Vairāki politiķi centušies panākt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atstādināšanu, aizbildinoties ar to, ka viņam liegta piekļuve valsts noslēpumam, taču pārliecinājušies, ka tas ir neiespējami, vēstīja LTV pārraidē Panorāma.
Latvijas Bankas likums paredz, ka bankas prezidentu iespējams atbrīvot no amata tikai pēc notiesājoša tiesas sprieduma stāšanās spēkā, bet iesniegumu par atkāpšanos pēc paša vēlēšanās Rimšēvičs atteicies rakstīt.
Vairāki informēti avoti LTV pastāstījuši, ka slēgtā sēdē izskanējis ierosinājums atstādināt Rimšēviču, jo viņam liegta piekļuve valsts noslēpumam. Šovasar Satversmes Aizsardzīvas birojs (SAB) anulēja Rimšēviča piekļuvi valsts noslēpumam, un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers noraidīja viņa sūdzību par šo lēmumu.
Galu galā sēdes dalībnieki 10. septembrī secināja, ka Rimšēvičs joprojām var izbaudīt juridisko aizsardzību: pirmstermiņa piespiedu atstādināšana bez notiesājoša tiesas sprieduma nav iespējama.
Saeimas Budžeta komisija sākusi darbu pie Latvijas Bankas likuma grozījumiem, lai nākotnē būtu vienkāršāk atstādināt no amata Bankas prezidentu. Komisijas pārstāvis, deputāts Edgars Putra (ZZS) vērtēja, ka Rimšēviča dēļ Saeima nokļuvusi ķīlnieka stāvoklī.
"Faktiski šajā situācijā tas ir viņa paša godaprāta jautājums — atkāpties vai gaidīt tiesas lēmumu, kas varētu nebūt tik drīz," — paskaidroja Putra.
Iespējams, Rimšēviča pilnvaras Latvijas Bankas prezidenta postenī beigsies ātrāk nekā tiesvedība viņa lietā. Laiks, uz kuru Ilmārs Rimšēvičs iecelts LB prezidenta postenī, noslēgsies nākamā gada beigās.