Lietuvas Seima apstiprinājusi aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 2,5% IKP

Visi parlamenta partiju vadītāji parakstījuši vienošanos, izņemot sociāldemokrātus, kuri uzskata: tamlīdzīga vienošanās nav pieļaujama, kamēr nav zināms, kas notiks ar Lietuvas ekonomiku.
Sputnik

RĪGA, 10. septembris — Sputnik. Lietuvas parlamenta partiju līderi Viļņā parakstījuši vienošanos "Par Lietuvas aizsardzības politikas principiem", kas paredz aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 2,5% IKP, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz valdības preses dienestu.

"Vienošanās paredz saistības palielināt aizsardzības finansējumu ar mērķi, lai līdz 2030. gadam aizsardzībai tiktu piešķirti vismaz 2,5% IKP, par pusprocentu vairāk nekā ieplānots šogad," — vēsta Seimas preses dienests.

Vienošanos parakstījuši parlamenta partiju "Zemnieku un zaļo savienība", "Tēvijas savienība — Lietuvas kristīgie demokrāti", "Liberāļu kustība", "Lietuvas poļu vēlēšanu akcija — Kritīgo ģimeņu savienība" līderi. Sociāldemokrāti vienošanos neparakstīja.

Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja vietniece Rasa Budberģīte uzsvēra, ka Nacionālās drošības stratēģijā pieminēta arī sociālā un reģionālā izolācija un nabadzība.

"Interesanti, ka tādas politiskās vienošanās ir tik viegli parakstīt, bez jebkādas iespējas noskaidrot, kas notiks ar mūsu ekonomiku, ar mūsu ekonomisko izaugsmi, kas mūs gaida 2030. gadā," — teica politiķe.

Dokumentā norādīts, ka īpaša uzmanība jāvelta PGA un sauszemes spēkiem, izlūkdienestu finansēšanai un kiberspēku atbalstam. Saskaņā ar vienošanos, 2022. gadā tiks pieņemts lēmums par iespēju ieviest vispārēju karaklausību.

Aizsardzības ministrija piedāvā latviešiem patstāvīgi aizsargāties kara gadījumā

Šogad Lietuva pirmo reizi izpildīja NATO prasību aizsardzības finansējuma jomā un sasniedza 2% IKP. Taču martā Valsts padome apstiprināja militāro izdevumu konsekventu palielināšanu: līdz 2,05% IKP 2019. gadā un līdz 2,5% IKP 2030. gadā.

ASV prezidents Donalds Tramps, nonācis pie varas, sāka uzstājīgi pieprasīt saistību izpildi Ziemeļatlantijas aliansē. NATO samitā Briselē šī gada jūlijā viņš ne tikai apsprieda jautājumu par saskaņotā aizsardzības izdevumu līmeņa sasniegšanu 2% no IKP apmērā, bet arī nosprauda jaunu mērķi — 4% IKP.