"Gaisma te no Āfrikas, vai?": Latvijas patrioti šokējis rēķins

Latvijas patrioti, kas stingri izlēmusi atgriezties no Lielbritānijas, nesamulsināja augstie rēķini, nesakārtotība un mazās algas.
Sputnik

RĪGA, 7. septembris – Sputnik. Latvijas pilsone vārdā Eva Behmane emigrēja uz Lielbritāniju 19 gadu vecumā un pēc deviņiem gadiem pieņēmusi lēmumu atgriezties dzimtenē. Pēc viņas sacītā, atgriežoties Latvijā viņa saskarās ar daudzām grūtībām, taču vienalga nolēma palikt. Par reemigrantes stāstu vēsta portāls tuesi.lv.

Pēc Behmanes sacītā, Lielbritānijā viņai bija māja, labs darbs, pienācīga alga, taču katrā savā atbraukšanas reizē dzimtenē viņa aizdomājusies, vai nebūtu jāpaliek pavisam. Gala lēmumu, pēc viņas sacītā, viņa pieņēmusi pēc trīs gadus ilgām pārdomām.

Pārcelšanās atpakaļ izrādījusies grūta lieta. Behmane saskarās ar daudzām grūtībām. Piemēram, viņai nācās samaksāt 64 tūkstošus eiro, lai ievilktu mājā elektrību.

"Visi teica, ka iegūt elektrību ir dārgi, mēs bijām rēķinājušies ar kādiem "padsmitiem" tūkstošiem, bet kad tu saņem rēķinu par 64 tūkstošiem, protams, ka tev nolaižas rokas un tu domā, dievs, no kurienes jūs man to elektrību vilksiet? Ar zelta vadiem no Āfrikas?" — pastāstīja latviete. Taču, pēc viņas sacītā, viņa stingri nolēma atgriezties, un neatlika nekas cits, kā samierināties ar vietējiem spēles noteikumiem.

Behmane atzīmē, ka atgriezties Latvijā cilvēks var, tikai patstāvīgi pieņemot lēmumu, – likt vai pierunāt viņu nav iespējams.

Latvija saskarusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā – pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgi pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē veidus kā stimulēt pilsoņus atgriezties dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

Iepriekš darbu sāka pilotprojekts, kura mērķis ir palīdzēt atgriezties dzimtenē darba emigrantiem. Šiem nolūkiem atvēlēti 425 tūkstoši eiro. Programmas ietvaros visos Latvijas reģionos darbu sākuši koordinatori. Viņu uzdevums ir veidot saziņu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu viņu vajadzības un problēmas, kas neļauj atgriezties dzimtenē. Tāpat viņu pienākums ir iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Latvijas nodokļu maksātāji finansēs reemigrantu biznesu

Emigranti, kuri pametuši Latviju pirms vairāk kā trīs gadiem, atgriežoties dzimtenē varēs iegūt līdz deviņiem tūkstošiem eiro savam biznesa projektam. Lai to saņemtu, jāiesniedz pieteikums dalībai konkursā "Atgriešanās grants". Iesniegumu pieņemšana noslēgsies 25. septembrī. Pēc tam komisija izvērtēs, kuras no idejām ir dzīvotspējīgas.

Pirmās sarunas ar latviešiem ārvalstīs apliecināja, ka cilvēkus visbiežāk no atgriešanās atbiedē grūtības ar atbilstoša darba meklējumiem, mājokļa un bērnu izglītības jautājums. Dažiem radies arī valodas jautājums — daudzi emigranti jau aizmirsuši latviešu valodu un daudz labāk sarunājas angliski. Tāpēc viņi meklē darbu uzņēmumos, kuros darbā jāizmanto angļu valoda.

Taču neskatoties uz visām šīm labajām ziņām, cilvēki turpina aizbraukt no Latvijas, pametot savus draugus, atstājot mīļoto darbu un kolēģus. Jūnija beigās rīdziniece, kura pēc ilgām pārdomām nolēmusi emigrēt, publicēja savā Facebook lapā publikāciju par to, ka ir ļoti smagi šķirties no Latvijas, taču dzīve valstī kļūst neciešama.