RĪGA, 5. septembris — Sputnik. Latvijas valdība sēdē 4. augustā nav pieņēmusi lēmumu par algu palielināšanu pedagogiem. Ar rezultātu neapmierinātā Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība plāno mītiņu, ja nedēļas laikā jautājums netiks atrisināts, vēsta Press.lv.
Ministru kabineta sēdes sākumā premjerministrs Māris Kučinskis paziņoja, ka vispirms izskatīs jautājumu par skolotāju algu finansēšanas kritērijiem (IZM par tiem uzskata minimālo paredzēto skolēnu skaitu vidusskolā un izglītības kvalitātes rādītājus). Tikai pēc to apstiprināšanas bija plānots pieņemt lēmumu par pedagogu minimālās algas palielināšanu. Taču pie algu apstiprināšanas pāriet neizdevās, jo radās domstarpības, apspriežot algu finansējuma kritērijus.
Piemēram, puses nebija vienisprātis par skolēnu minimālo skaitu. IZM ierosināja konkrētu skolēnu skaitu 10. klasē un klašu grupā, taču jautājums par to, vai būtu jālieto saiklis "un" vai "vai" – izraisīja debates.
Arodbiedrība pauda neapmierinātību arī ar pašu normatīvā akta nosaukumu, pašvaldību dibināto skolu, augstskolu un privātskolu nevienlīdzību, kā arī formulu centralizēto eksāmenu indeksa aprēķinam.
Latvijas pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure bija neapmierināta ar kvantitatīvajiem kritērijiem un paskaidroja, ka pašreizējā situācijā arī kvalitātes kritēriji ir pārāk augsti.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola uzskata kvalitātes kritērijus par pārāk zemiem.
Galu galā izglītības kvalitātes kritēriji netika apstiprināti, un valdība nolēma atgriezties pie šī jautājuma pēc nedēļas – pēc konsultācijām ar ekspertiem.
Skolotāju pikets
LIZDA pēc šīsdienas MK sēdes, kā rezultātā netika apstiprināta minimālās algas jaunā likme, no jauna plāno skolotāju piketu.
Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paziņoja, ka valdība, nepieņemot lēmumu par pedagogu algu palielināšanu, rīkojas neatbilstoši iepriekš pieņemtajam algu paaugstināšanas grafikam, tāpēc LIZDA iesniegs pieteikumu piketa organizācijai. Tiesa, arodbiedrība var to atcelt, ja nedēļas laikā tiks pieņemts lēmums par pedagogu algu palielināšanu.
Pikets plānots septembra otrajā pusē.
Atgādināsim, ka saskaņā ar projektu par izglītības kvalitātes kritērijiem mērķa dotāciju saņemšanai skolotāju algām no budžeta, izglītības kvalitātei vidusskolā vispārizglītojošajās programmās jābūt novērtētai ne zemāk par III līmeni (labi). 12. klašu audzēkņu rezultātu indeksam eksāmenos jāsasniedz vismaz minimālo līmeni. Laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada beigām minimālais indekss būs 40%, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada beigām — ne mazāk par 50%, savukārt pēc tam — vismaz 60%.
Ja izglītības kvalitāte būs atbilstoša kritērijiem, skolai tiks piešķirts valsts finansējums 100% apmērā, neatkarīgi no kopējo skolēnu skaita vidusskolas klasēs.
Ja izglītības kvalitāte tiks atzīta par nepietiekamu, skolai tiks izteikts brīdinājums. Ja gada laikā situācija neuzlabosies, otrajā gadā skolotāju algām tiks piešķirti 50% no nepieciešamā finansējuma. Ja situācija netiks labota arī sekojošajā gadā, skola vispār pārstās saņemt naudu no valsts budžeta, un atbildība par skolotāju algām gulsies uz attiecīgajām pašvaldībām.
Ja izglītības kvalitāte būs atbilstoša kritērijiem, skolai tiks piešķirts valsts finansējums 100% apmērā, neatkarīgi no kopējo skolēnu skaita vidusskolas klasēs.
Ja izglītības kvalitāte tiks atzīta par nepietiekamu, skolai tiks izteikts brīdinājums. Ja gada laikā situācija neuzlabosies, otrajā gadā skolotāju algām tiks piešķirti 50% no nepieciešamā finansējuma. Ja situācija netiks labota arī sekojošajā gadā, skola vispār pārstās saņemt naudu no valsts budžeta, un atbildība par skolotāju algām gulsies uz attiecīgajām pašvaldībām.