RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Latvijas valdība 28. augustā pieņēma noteikumu projektu "Veselības aprūpes pakalpojumu organizācijas un apmaksas kārtība", kurš paredz vairākas būtiskas izmaiņas, tostarp, runa ir par pieejas izmaiņām valsts finansētajiem medicīnas pakalpojumiem. Ārsti un eksperti jaunos nosacījumus kritizē, vēsta skaties.lv, atsaucoties uz TV3.
No šī gada 1. septembra Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav darba līgumu ar darba devējiem, nāksies veikt brīvprātīgas iemaksas valsts budžetā (51,6 eiro, savukārt no nākamā gada 1. janvāra – vēl 154,8 eiro, savukārt 2020. gadā – 258 eiro gadā). Pretējā gadījumā viņiem paliks pieejams tikai tā saucamais minimālais medicīnas pakalpojumu grozs, kurā ietilpst neatliekamā palīdzība, palīdzība dzemdībās, ģimenes ārsta pakalpojumi (taču bez nosūtījumu izrakstīšanas uz izmeklēšanām un analīzēm), zāles un medicīniskais aprīkojums, kurus kompensē valsts budžets, sabiedrībai bīstamo slimību ārstēšanas pakalpojumi (psihiskās slimības un tuberkuloze) un medikamenti to ārstēšanai.
Automātiski apdrošināta tiks 21 sociālā grupa, kurā tiks iekļauti pensionāri, bērni, invalīdi, reģistrēti bezdarbnieki, klātienes nodaļas studenti.
Ārsti un eksperti kritizē jauno kārtību, uzskatot, ka daudzi iedzīvotāji nemaksās jauno nodokli, riskējot ar pašu veselību.
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš paskaidroja: "Daļa iedzīvotāju nespēs saņemt nepieciešamos medicīnas pakalpojumus. Tas, protams, draud ar ielaistām slimībām, dažādām sociālām ķibelēm. Skaidrs, ka nedrīkstētu pasliktināties medicīniskās aprūpes līmenis ne pēc vienas reformas, bet šajā gadījumā daļai iedzīvotāju tas pasliktināsies."
Savukārt sabiedrības veselības nodaļas vadītājs profesors Ģirts Briģis, komentējot reformu, paziņoja: "Var paredzēt, ka kaut vai tīri ētisku iemeslu dēļ ģimenes ārstiem būs problēmas šos cilvēkus šķirot, kam būs lemts ārstēties, kam lemts mirt."
Pēc eksperta domām, šodien nav skaidrības par to, cik cilvēku Latvijā paliks neapdrošināti. Veselības ministre Anda Čakša nosauca skaitli 30 tūkstošu iedzīvotāju daudzumā, taču, pēc Briģa domām, patiesībā runa, visticamāk, ir par simtiem tūkstošiem.