Risinājuma meklējumos: Latvijas valdība domā par ceļu finansējumu

Kāda bija Latvijas finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atbilde uz asociācijas "Latvijas ceļu būvētājs" priekšsēdētāja Andra Bērziņa vēstuli.
Sputnik

RĪGA, 26. augusts — Sputnik. Ceļu būves uzņēmumu asociācijas"Latvijas ceļu būvētājs" priekšsēdētājs Andris Bērziņš savā vēstulē Latvijas valdībai pauda nopietnas bažas par ceļu būves finansējumu, vēsta Mixnews.lv.

Vēstuli saņēma Latvijas Finanšu ministrija un valsts premjerministrs Māris Kučinskis.

Ceļi Latvijā ir slikti, jo ceļmalās mētājas atkritumi

Bērziņš informēja, ka viņu satrauc Latvijas ceļu liktenis 2020. gadā, kad, salīdzinājumā ar 2018. gadu, valsts pasūītījumi saruks par 200 miljoniem eiro. Turklāt vēstulē norādīts: atšķirībā no agrākajiem gadiem, kad jau augustā bija zināms valsts budžeta projekts nākamajam gadam, patlaban vidēja termiņa budžets nav zināms. Tāpat Bērziņš atgādināja varasvīriem, ka ceļu būves finansējums, ko Eiropas Savienība piešķīrusi līdz 2020. gadam, beigsies jau 2019. gadā.

Ceļu būvētāji lūdz valdību pastāstīt, kā tiks kompensēti trūkstošie līdzekļi.

Uz Bērziņa jautājumiem atbildēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa norādīja, ka Ministru kabinets jau meklē iespējas nodrošināt ceļu būves finansējumu, un atgādināja: ceļu būvētāji ir informēti par to, ka, apstiprinot 2018. gada budžetu tika apstiprināts arī vidēja termiņa budžets. Vietējās nozīmes ceļiem šogad bija atvēlēti 35 miljoni eiro agrāko 9 miljonu vietā.

Tāpat ministre apliecināja, ka Satiksmes ministrija un valdība seko ES līdzekļu apgūšanas intensitātei un pārdomā iespējas nodrošinat darbu, kad eirofondu finansējums saruks. Reizniece-Ozola piezīmēja, ja, domājams, ES nepārtrauks subsidēt Latviju.

Labāko ceļu reitings: Latvija neiekļuva pirmajā simtniekā

Konkrētus solījumus ministre nedeva, jo jautājumus par ceļu būves finansējumu un citām prioritārām jomām valdība izskatīs pēc vēlēšanām jaunā budžeta izstrādes procesā.

Iepriekš valsts uzņēmuma "Latvijas autoceļu uzturētājs" (LAU) pārstāve Sigita Audere pastāstīja, ka ceļu uzturēšanai un remontam tiek novirzīti līdzekļi no valsts budžeta un ES fondiem, taču ar to nepietiek. Audere pauda bažas par to, kas notiks pēc eirofondu atbalsta samazināšanās vai izbeigšanās.

Valsts jau ir pavērusi maciņu

2018. gada aprīlī satiksmes ministrs Uldis Augulis ceļu nozares ikgadējā konferencē paziņoja, ka kopējais valsts finansējums autoceļu vajadzībām šogad sastāda 307 miljonus eiro, no kuriem 183 miljoni tiks atvēlēti no valsts budžeta, bet 124 miljoni — no ES fondiem.

Politiķis apgalvoja, ka jau šogad plānots izremontēt 400 kilometrus zemesceļu un šiem mērķim jau piešķirti 30 miljoni eiro.

Jāpiebilst, ka 2017.-2018. gada Globālais konkurētspējas indekss liecina: starp valstīm ar sliktākajiem un labākajiem ceļiem Latvija ieņēmusi 107. vietu no 137. iespējamām. Tā ierindojusies starp Gvatemalu un Peru.