RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 22. augustā Sočos sarīkoja tikšanos ar savu Somijas kolēģi Sauli Nīniste, kuras ietvaros tika apspriesti Eiropas drošības jautājumi, sankcijas, "Ziemeļu straume 2", ekoloģija un krīzes novēršana Ukrainā un Sīrijā. Pārrunas, saskaņā ar Putina vērtējumu, izdevās saturīgas, vēsta RIA Novosti.
Optimālais gāzes piegādātājs
Krievija ir optimālai gāzes piegādātājs Eiropai, un patēriņa palielinājuma un savas gāzes ieguves samazināšanās situācijā "Ziemeļu straume 2" tai ir nepieciešama, paziņoja Vladimirs Putins pēc pārrunām ar Nīniste.
"Ar tādiem apjomiem, kurus Krievija piegādā Eiropai, un ar tādu attālumu starp šīs gāzes avotiem, starp ieguves un nodošanas punktiem — Krievija ir optimālākais piegādātājs Eiropas ekonomikai," pateica Putins.
Viņš atzīmēja, ka gāzes patēriņa apjomi pastāvīgi palielinās.
"Piemēram, Gazprom gandrīz par 13% palielinājis piegādes uz Eiropas Savienības valstīm. Savukārt savi resursi Eiropas valstīs — Norvēģijā, Lielbritānijā izsīkst. Tas ir tā saucamais "medicīniskais fakts", kuru noteikuši eksperti," atzīmēja Putins.
Augošo pieprasījumu gatava apmierināt Krievija — šim mērķim tiek būvēta "Ziemeļu straume 2".
"Ziemeļu straume 2" ir vajadzīga Eiropai. Tas ir projekts, kurš Eiropai ir nepieciešams. Prezidenta kungs (Somijas prezidents — Sauli Nīniste — red.) tikko pateica par nepieciešamību pāriet uz ekoloģiskāku degvielu Arktikā, un tas ir absolūti pareizs piedāvājums," uzsvēra Putins.
Taču Krievijas prezidents norādīja, ka Krievija ir gatava konkurēt ar visiem gāzes piegādēs Eiropai un cer uz godīgu konkurenci.
Sankcijas
Vladimirs Putins uzskata par lietderīgu savu neseno tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Helsinkos, Krievijas līderis tāpat pauda cerību, ka Vašingtona reiz apzināsies sankciju politikas bezjēdzību.
"Kas attiecas uz mūsu tikšanos ar prezidentu Trampu, es vērtēju to pozitīvi, uzskatu, ka tā bija derīga. Neviens arī necerēja, ka divu stundu sarunā mēs spēsim atrisināt visus jautājumus, kuri tika uzskatīti par strīdīgiem," pateica Putins.
Viņš piebilda, ka viedokļu apmaiņa, tieša saruna vienmēr ir ļoti noderīga.
Līdz ar to Putins uzsvēra, ka uzskata ASV jaunās sankcijas par neproduktīvām un bezjēdzīgu rīcību un pauda cerību, ka ASV to drīzumā sapratīs.
"Lieta nav tikai Savienoto Valstu prezidenta pozīcijā. Lieta ir tā dēvētās valdošās inteliģences pozīcijā, plašākajā šī vārda nozīmē. Ceru, ka apzināšanās, ka šai politikai nav perspektīvu, tomēr kaut kad, šī apzināšanās sasniegs mūsu amerikāņu partnerus, un mēs sāksim sadarboties normālā režīmā," paziņoja Putins.
ASV administrācija 8. augustā pastāstīja par jaunajām sankcijām pret Krieviju it kā tās izmantoto ķīmisko ieroču dēļ Solsberijā, kur martā, saskaņā ar britu varasiestāžu apgalvojumiem, tika saindēti bijušais GIP oficieris Sergejs Skripaļs un viņa meita Jūlija. Sankcijas, galvenokārt, skars dubultās izmantošanas produkcijas ierobežojumu ieviešanu piegādēm uz Krieviju.
Drošība
Krievija un Somija ir ieinteresētas sadarbībā drošības stiprināšanas jautājumā Ziemeļeiropā, paziņoja Vladimirs Putins pēc pārrunās ar Sauli Nīniste.
"Tika pausta abpusēja ieinteresētība sadarbībā stabilitātes un drošības stiprināšanā Eiropas ziemeļos," pateica Krievijas prezidents.
Viņš piebilda, ka Maskava "atbalsta Somijas prezidenta piedāvājumu par drošības līmeņa palielināšanu lidojumiem virs Baltijas jūras". Viņš atzīmēja, ka Maskava ir gatava apspriest šo jautājumu ar NATO partneriem, taču alianse atsakās.
"Es domāju, ka tā ir nekonstruktīva pozīcija. Mēs ceram, ka tā tiks mainīta," pateica Putins, piebilstot, ka lidojumu drošības paaugstināšanas ideja virs Baltijas jūras nav mirusi.
"Nedomāju, ka pretestības līmeņa samazināšanas, drošības palielināšanas ideja Baltijas jūras zonā ir mirusi, protams, ka nē. Tieši pretēji, tā kļūst vēl aktuālāka pēdējā laikā," pateica Putins.
Pēdējo gadu laikā ASV un NATO no vienas puses un Krievija no otras regulāri ziņo par incidentiem starp abu pušu lidmašīnām un kuģiem, tostarp, Baltijas jūras reģionā.
Maskava uzstāj uz sistemātiska dialoga incidentu riska samazināšanai. 2016. gadā Krievijas militārā iestāde uzaicināja uz Maskavu trīs Baltijas valstu, kā arī Polijas, Somijas un Zviedrijas pārstāvjus uz militārās aviācijas lidojumu drošības nodrošināšanas pasākumu apspriešanu virs Baltijas jūras. Taču NATO valstis noraidīja Krievijas piedāvājumu ierasties Maskavā un apspriest lidojumu problēmu ar izslēgtiem transponderiem.
Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija izstrādāja lidojumu īstenošanas noteikumus reģionā, taču tie skar tikai civilo aviāciju, un tiem ir rekomendācijas raksturs.
ASV PRO un NATO kontingenti
Eiropas drošības temata turpinājumā Vladimirs Putins skāra NATO kontingenta palielināšanas jautājumus pie Krievijas robežām, kā arī ASV PRO elementu izvietošanu vairākās Eiropas valstīs. Putins paziņoja, ka Krievija atbalsta spriedzes mazināšanas iniciatīvas, taču ir spiesta reaģēt uz NATO infrastruktūras attīstību un ASV Pretraķešu aizsardzības sistēmas (PRO) elementu parādīšanos Krievijas robežu tuvumā.
Krievijas līderis uzsvēra, ka Krievija nenovirza savus militāros kontingentus pie NATO valstu robežām, savukārt tās turpina to darīt.
"Mēs novirzām mūsu militāros kontingentus tālu no mūsu robežām pie NATO valstīm, savukārt NATO militārā infrastruktūra virzās pie mūsu robežām, palielinās personīgā sastāva, tehnikas skaits mūsu robežu tuvumā, tiek rīkots arvien vairāk un vairām mācību," pateica Putins preses konferencē pēc pārrunām ar Somijas kolēģi Sauli Nīniste.
Putins atzīmēja, ka arī šobrīd ieplānotas lielas NATO mācības tiešā tuvumā pie Krievijas, tostarp, Baltijas rajonā.
Putins atzīmēja, ka amerikāņu PRO sistēma, kuras elementi parādījās Eiropā, varētu tikt izmantota ne tikai priekš aizsardzības, bet arī raķešu palaišanai. Krievijai ir jāreaģē uz darbībām tās robežu tuvumā, paziņoja Vladimirs Putins.
"Protams, mums ir jāskatās, kas tur notiek, jānostiprina mūsu infrastruktūra. Mums ir jāreaģē uz to, ka netālu no mūsu robežām parādās amerikāņu sistēmas PRO elementi," pateica Putins.