RĪGA, 20. augusts — Sputnik. Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzskata, ka lauksaimniecība nav nepanesams slogs valstij, vēsta Grani.lv.
Ministrs atzīmēja, ka, pēc vairāku ekspertu domām, lauksaimniecība Latvijai nav vajadzīga un valsts lauku apvidus ir jāpārveido par tūristu atpūtas zonām, taču šādus izteikumus var uzskatīt par absurdu.
Politiķis atgādināja, ka lauksaimniecība visa pasaulē saņem dotācijas. ES tam ir kopēji principi. Liela nauda tiek piešķirta, lai cilvēki būtu pārliecināti par uztura kvalitāti. Tāpēc, piebilda ministrs, kad tādi populisti spriež par ekonomiku, viņi neko daudz nesaprot, kas notiek lauksaimniecībā.
Viņš kārtējo reizi paziņoja, ka zemnieku zaudējumi vasaras svelmes rezultātā sasnieguši 359 miljonus eiro, un pauda cerību, ka daļu šo līdzekļu valstis kompensēs uz Eiropas atbalsta rēķina.
Dūklavs atgādināja, ka Latvija nav vienīgā valsts, kas lūgusi Eiropas Komisijas palīdzību. Atbalsts vajadzīgs arī citām Baltijas valstīm, Skandināvijai un Polijai. Viņš paskaidroja, ka nav zināms, kādu summu zemnieki saņems, un skaidroja: 2017. gada plūdos cietušajiem zemniekiem atbalsts sniegts tikai 2018. gada augustā.
Turklāt Dūklavs piezīmēja, ka daži zemnieki par savām neveiksmēm laikapstākļus nevaino.
"Nevar teikt, ka zemnieki visas savas neveiksmes uzveļ tikai laikam. Es pats saku zemniekiem – viss taču ir atkarīgs ne tikai no laika, bet arī no jūsu spējām saimniekot," – skaidroja ministrs.
Latvija un vēl 11 valstis
Iepriekš politiķis pastāstīja, ka Latvija lūgusi EK palīdzību, lai vismaz daļēji segtu sausuma radītos zaudējumus. Taču līdzīgus lūgumus ES iesniegušas vēl 11 valstis, un, pēc politiķa vārdiem, ES nav skapīša ar miljoniem.
Ministrs atgādināja, ka sausumā visvairāk cietuši augkopji. Viņu zaudējumi sasniedz 166 miljonus eiro, no kuriem 137 miljonus sastāda graudaugi un rapsis. Ogas un augļi cietuši mazāk – 28 miljoni. Zaudējumu summa mežsaimniecībā – 93 miljoni, lopkopībā – 100 miljoni.
Pērn ražu Latvijā iznīcināja un laukus izpostīja lietavas. Šogad nozare ievērojami cietusi no sausuma. Nokrišņu apjoms būtiski atpaliek no klimatiskās normas. Bez lietus izkalst dārzi un lauki. Lopkopji ir spiesti nokaut dzīvniekus barības trūkuma dēļ. Ievērojami cietusi ogu un augļu raža. Prognozes liecina, ka šosezon dārzeņu raža būs par trešo daļu mazāka, nekā parasti.
Jūlijā 25 pašvaldības nosūtīja Zemkopības ministrijai lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. Taču Krīzes padome nolēma, ka ārkārtas situācijas izsludināšana un īpaši atbalsta pasākumi nav nepieciešami. Padomes locekļi izsludināja vispārēju stihisku nelaimi lauksaimniecībā, — šāds lēmums ļautu palīdzēt fermeriem atbilstoši katrai konkrētai situācijai.