RĪGA, 18. augusts — Sputnik. Interesantus secinājumus izdarījuši sociālo tīklu apmeklētāji, apspriežot ārvalstīs dzīvojošo cilvēku un viņu bērnu problēmas. Izrādās, Latvijā dzīvojošo tautiešu vidū visaugstāk vērtētā emigrantu "īpašība" — vai viņam ir bērni un vai viņi prot runāt latviski.
"Interesanti, ka atbraucot uz LV, Tevis kā derīga vecāka vienīgais kritērijs ir — vai Tavs bērns runā latviski? Nevienam neinteresē nekas cits — vai bērns laimīgs/vesels/labi mācās skolā/utt. Tu vari kaut bērnu klapēt vai aurot uz bērnu, tas neinteresē, ja vien to dari latviski," — sarkastiski paziņoja juriste Inese Ejugbo savā lapā Twitter.
Daži komentētāji piekrita tādam vecāku sekmju vērtējuma kritērijam.
"Bērns laimīgs/vesels/labi mācās skolā/tiek klapēts visur vienādi. Toties, vai dzīvojot UK, viņš arī runā latviski, ir tiešākais rādītājs par saikni ar Latviju. Tas arī pārsvarā interesē," — uzskata Agnis Sauka.
"Interesanti, pat ja saikne ar LV nebūtu un latviski nerunātu, tas galīgi neko nepateiktu par manām kā vecāka kvalitātēm. Bet nu — katram savi atskaites punkti," — iebilda Inese Ejugbo.
"Jūsu kā vecāka kvalitātes, iespējams, tos Jūsu vērtētājus neinteresē. Interesē Jūsu kā latvietes kvalitātes. Latvijā arī tagad par sabiedrībai noderīgiem uzskata tikai tos cilvēkus, kuriem ir bērni," — savu viedokli pauda Ruta Zilvere.
Pēc tam Inese Ejugbo secināja, ka tādā gadījumā viņa kā "kvalitatīva latviete" ir izgāzusies.
"Nu redz, es jau kā latviete esmu izgāzusies, jo neapprecēju tīrasiņu latvieti, arī pēcnācējs nav tīrasiņu. Un redz, nedzīvojam vairs LV, līdz ar to mans "atražojums" arī vairs īsti "neskaitās"," — skumji pajokoja juriste.
Cita māmiņa pastāstīja juristei, kādas ir viņas domas par "sekmīgu vecāku" vērtējuma kritērijiem.
"Skumji, pat ļoti. Man tikai viena persona ir atļāvusies šādi izrunāties (visu 7 gadu laikā) Mani draugi/radi/paziņas šķiet ļoti toleranti, liberāli. Un mums Garciemā forši draugi Tomasam — gandrīz viengadnieki un runā abās valodās," — uzrakstīja Sandra Ruža. Pēc tam viņa piebilda, ka dzirdējusi vēl vienu ļoti svarīgu kritēriju — māmiņu sarunās bieži tiek apspriests, cik bieži slimo bērns: "Un tad mēs izpelnamies ļoti augstu novērtējumu, jo Tomass slimoja tik 3 dienas. Bet LV tā slimošana ir non stop."
"Man šajās dienās pilnīgi neviens nav pajautājis par slimošanu (manējais arī neslimo), bet par valodu gan desmitiem jautājumu," — atbildēja publikācijas autore.
Citi komentētāji situāciju vērtēja un izteicās rupjāk. Piemēram, Rītucītis ierosināja Inesei Ejugbo likt mierā latviešus.
"Tu savu dzīves ceļu esi izvēlējusies. Liec mieru latviešiem, kam rūp saglabāt savu valodu un identitāti," — uzrakstīja Rītucītis.
"Vai tiešām tas ir "derīga" kritērijs, cilvēki vienkārši vēlas zināt vai bērnam augot būs saikne ar Latviju un valodas saite ir spēcīgākā. Citā gadījumā bērns ir gandrīz kā tūrists senču zemē," — uzskata Dāvis Viļums.
Bet Voldemārs Burģis uzskata, ka autorei pat vajadzētu būt pateicīgai visiem, kuri interesējas par viņas bērna valodas prasmēm.
"Nu tad paldies šiem interesentiem! Bez viņiem Jūs nevarētu pastāstīt savu unikalitāti un to, cik labi rūpējaties par bērnu," — atzīmēja Voldemārs.
Savukārt apmeklētājs Igors saskatīja nepatikas pazīmes Latvijas sabiedrībā.
"Ksenofobiska politika degradē visas dzīves jomas," — viņš konstatēja.