RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Krievijas žurnāliste no Sanktpēterburgas Anastasija Mironova savas Facebook lapā publicētajā rakstā "Kā šeit dzer" padalījās savos novērojumos par Baltijas valstu iedzīvotāju mīlestību pret alkoholu. Igaunijā traki dzer, Latvijā dzer visi, Lietuvā dzer graujoši, atzīmēja Mironova.
Kā šeit dzer
Visās šajās valstīs alkatīgi dzer. Somijā ir daudz večiņu-alkoholiķu. Viņas ir tīrīgas, labi paēdušas, ar mazām pudelītēm. Daudzi somi, tostarp, večiņas, dzer tieši pie alkohola veikala izejas.
Igaunijā traki dzer lielākoties krievi. Vemj, mētājas uz ceļa. Igauņi arī daudz dzer, taču ne līdz sejas zaudēšanai: mīl sēdēt kompānijās, dzer alu, alkoholiskos kokteiļus. Mēreni, bet bieži. Kā poļi. Alkohols Igaunijā ir pietiekami dārgs, laikam kādi 11-12 eiro par degvīna pudeli. Ne mazāk.
Latvijā dzer visi. Katrā savā atbraukšanas reizē, pat tranzītā, katrā Latvijas pilsētā un miestiņā es redzu uz ielas guļošus dzērājus. Šodien mēs vienu latviešu večuku, rūdītu dzērāju, aizvedām līdz mājām, viņš pēkšņi mums par to 5 eiro samaksāja – līdz mājai bija 200 metri, taču pats nebūtu aizgājis. Viņam sava privātmāja. Saka: "Mani vienīgi suns gaida, vairs neviena nav."
Gan krievi, gan latvieši
Latvijā dzer krievi, latvieši. Atšķirībā no Igaunijas, šeit lielākoties dzer vecie ļaudis: jaunieši brauc prom peļņas meklējumos, Latvijas pilsētas, izņemot Rīgu, ir tukšas, tur palikuši tikai vecie ļaudis, grūtnieces un mātes ar mazuļiem, bieži sievietes vecumā ap 50 gadiem auklē mazbērnus, kamēr meitas strādā ārzemēs. Bērni atbrauc paviesoties ar angļu, vācu numurzīmēm.
Lietuvā dzer graujoši. Visi: lietuvieši, poļi, krievi. Tautības nav skaidras, asa valodas jautājuma nav, visi runā lietuviski, lietuvieši diezgan labi prot krievu, poļu valodu. Lietuvā visur mētājas dzērāji. Šajā valstī vienmēr esmu bijusi tikai tranzītā un katrā savā ierašanās reizē redzēju nāvīgi piedzērušos: pēdējā reizē Viļņā es pavadīju pusstundu, tās laikā paguvu aiziet uz lielveikalu, taču vienalga redzēju vairākus piedzērušos, kuri mētājas, sēdēja un gulēja uz ielas.
Baltijas atpūta
Šodien centāmies atcerēties, kad mēs mūsu ciematā vai Pēterburgā redzējām ceļmalā guļošos dzērājus – neizdevās. Pat Tjumeņā kopš 2010. gadiem es neesmu viņus sastapusi. Savukārt Latvijas mikropilsētā Ainaži, kur mēs devāmies uz veikalu, mēs šodien redzējām divus. Latvija ir sakopta, kārtīga, te visiem ir nopļauti mauriņi, piegriezti dzīvžogi. Un, liekas, visi dzer.
Katrā veikalā ir milzīga alkohola nodaļa. Pirms gada saimniecības veikalā pirkām bļodu – tagad tur atrodas veikals Alko. Atkārtošos, pilsēta, pēc mūsu mērogiem, ir mazāka par ciemu. Tāds ciematiņš. Lētākā no atrastajām degvīna pudelēm – vairāk nekā deviņi eiro. Latvijā dzert ir dārgi. Taču Igaunijā vēl dārgāk – alkohola nodaļās ir daudz igauņu un pat somu.
Šobrīd esam Igaunijas kempingā. Šeit ir tikai igauņi un ārzemnieki. Krievu, kā arī latviešu, nav. Igauņi atbrauc kompānijās. Cik esmu novērojusi, iedzer visi – neredzu atpūtu bez alkohola.
Iepriekš Mironova savā rakstā "Latvija: tīri, skaisti, nabadzīgi un pavisam maz cilvēku" rakstīja par to, ka Latvijas pilsētu ielas stāv tukšas, un Rīgā visbiežāk redz bērnus un pensionārus. Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvijā praktiski nerunā krieviski, taču krievi valstī ir. Vēl kādā rakstā žurnāliste salīdzināja Latviju ar Pleskavas apgabalu un atzīmēja, ka Latvijas krievi pastāvīgi runā par ēdienu. "Nabadzība it kā virmo gaisā," uzrakstīja žurnāliste.