RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Jau sestdien, 11. augustā plānots Likteņdārza svinīgā atklāšana. Tā ir vieta, kam būtu jākļūst par jaunu nacionālas nozīmes pieminekli.
Likteņdārzs iecerēts kā piemiņas vieta visiem, ko Latvija zaudējusi pēdējā gadu simtenī: tiem, kuri cietuši no totalitārā režīma, tiem, kuri bija spiesti doties izsūtījumā, tiem, kuri cietuši par savu politisko vai radošo viedokli.
Tomēr, šķiet, nebūt ne visi latviešu elites pārstāvji gatavi aizgūdamies dāvāt jaunajam piemineklim sajūsmas pilnus epitetus un piekrīt tam, ka objekts pelnījis īpašu uzmanību.
"Likteņdārzs… Tauta ziedoja un cerēja, ka tā būs vieta, kur klusumā padomāt. Neviens pat neiedomājās, ka to vietu pārvērtīs par naudas slaukšanas vietu! Tagad atklāšanā ieeja pieaugušajiem 20 eiro, bērniem, politiski represētajiem un pensionāriem 10 eiro! Kurš to var atļauties," — raksta sašutušais Andis Zommers.
Viņa sašutumu atbalstīja pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.
"Tā ir sintētiska, neīsta, samākslota vieta bez jebkādas vēstures, pat bez piemiņas. pāris reizes tur biju, nepatīkamas sajūtas. Bet katrs, protams, var izvēlēties, kur "klusumā padomāt"," — viņa pauda savas domas.
"Es arī neizprotu šī projekta jēgu," — sarunai pievienojās Dina.
"Nauda!" — lakoniski attrauca Elita Veidemane.
Nacionālās apvienības pārstāvis, nacionālā radikālisma veterāns Aleksandrs Kiršteins spriež filozofiski.
"Budista ideja un plānojums. Tibetā uz katra klostera jumta mūciņi skaita saziedoto naudu, kas sabērta kaudzēs," — savas domas izklāstīja Aleksandrs Kiršteins.
"Ja tā ir taisnība par tām ieejas biļetēm, tad tas ir kaut kas nedzirdēti perverss…" — savu viedokli pauda izdevniecība.
"Ja es būtu ziedojusi Likteņdārzam, prasītu naudu atpakaļ par šādu rīcību! Zinu, ka mans tētis ziedoja, diemžēl, vairs nevar naudu atprasīt…" — apliecināja Kristina Blumberga.
"Diemžēl mākslīgi rādīta konstrukcija, atgādina kapus. To jau mums netrūkst," — uzskata Imants Akmentiņš.
"Nekad neesmu bijusi un i netaisos uz to bezjēgas akmeņu čupu braukt. Ja kāds grib klusumā padomāt, lai iet staigāt uz mežu," — sociālā tīkla apmeklētājiem ieteica komentētāja ar lietotājvārdu NK.
Tiesa, daži tomēr nostājās Likteņdārza pusē.
"Ļoti labi, ka daudz heiteru. Visvairāk esmu izbaudījis brīžus Likteņdarzā, kad ir maz cilvēku — man personiskas atmiņas par tiem, kuri guļ citās zemēs un apcerīgs skats mūžīgajā pār Daugavas līkumiem," — piezīmēja Uldis Miglans.
Lietotājs Armands pauda domu, ka ieejas maksa Likteņdārzā šajā kontekstā ir attaisnojama.
"Par konkrēto mākslinieku koncertu tā nav liela nauda," — viņš uzrakstīja.
Lai nu būtu kā būdams, taču nākamsestdien Likteņdārza atklāšana tiks nosvinēta ar koncertu, kurā piedalīsies valsts labākie mūziķi ar Nacionālo simfonisko orķestri priekšgalā. Likteņdārzs ir dāvana Latvijas simtgadē.
Komplekss atrodas uz salas Daugavā, netālu no Kokneses. Tas ir īpaši simbolisks, ņemot vērā faktu, ka būves amfiteātri nostiprina akmeņi, ko saveduši paši Latvijas iedzīvotāji. To skaits pārsniedz 50 tūkstošus.
Objekts celts par tautas līdzekļiem, tā ideja pieder latviešu inteliģencei – akadēmiķim Jānim Stradiņam, arhitektam Andrim Kronbergam, dzejniecei Mārai Zālītei, politiķei Sandrai Kalnietei, uzņēmējai Baibai Rubesei, demogrāfam Ilmāram Mežam, Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim un citiem.