VVC atbildēja uz sūdzībām par krievu valodu festivālā "Jūras pērle"

Valsts valodas centrs veicis pārbaudi festivālā "Jūras pērle", kurā piedalās mākslinieki no Lietuvas, Latvijas un Krievijas. Pārkāpumi nav atrasti.
Sputnik

RĪGA, 3. augusts — Sputnik. Rīdziniece Māra Upmale sūdzējusies vietējam nacionāli konservatīvajam izdevumam Latvijas Avīze par Rīgas kinostudijas 70 gadu jubilejai veltīto koncertu, kurā no skatuves skanējušas runas krievu valodā. VVC informēja, ka organizatori nav pārkāpuši noteikumus.

30. jūlijā koncertzālē Dzintari Jūrmalā tika atklāts II Starptautiskais teātra un kino mūzikas festivāls "Jūras Pērle". Koncertā piedalījās Andrejs un Juris Žagari, Ivars Kalniņš, Arnis Līcītis, Mirdza Martinsone, Lilita Ozoliņa, mākslinieki no Lietuvas un Krievijas. Koncertu Latvijā translēja Pirmais Baltijas kanāls.

Tāpat kā daudzus citus kultūras pasākumus, kuros piedalās mākslinieki no Krievijas, arī "Jūras Pērli" kritizēja nacionālistiski noskaņotie pilsoņi. Rīdziniece Māra Upmale, kura noskatījusies koncertu pa televizoru, sūdzējās, ka tajā esot bijis pārlieku daudz krievu valodas.

"Noskatoties 30. jūnijā Dzintaru koncertzālē notiekošo teātra un kino mūzikas festivāla “Jūras pērle” atklāšanas koncertu, kas veltīts Rīgas kinostudijas 70 gadu jubilejai, biju nepatīkami pārsteigta, ka visas uzrunas notiek tikai krievu valodā. Jutos atkal kā Padomju Savienībā," — viņa pastāstīja avīzei.

Kāds no skatītājiem "Dzintaru" koncertzālē arī paziņojis LA, ka latviešu valoda pasākumā tikpat kā nav bijusi dzirdama.

Tomēr VVC nav saskatījis nekādus pārkāpumus no koncerta organizatoru puses.

Latvieši regulāri sūdzas VVC par kebabnīcām, taču sodi nelīdz

"Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumu Nr. 288 "Noteikumi par tulkojumu nodrošināšanu pasākumos" 2.punkts neuzliek par pienākumu privāta pasākuma rīkotājam pasākuma laikā nodrošināt tulkojumu valsts valodā visa pasākuma norises laikā, tomēr pasākuma rīkotājam jāsniedz vispusīga un pilnīga informācija par rīkoto pasākumu valsts valodā, kas nozīmē, ka informācijai pilsētvidē, reklāmā plašsaziņas līdzekļos un mājaslapā ir jābūt nodrošinātai valsts valodā. Pārbaudot minēto informāciju, konstatēts, ka informācija ir valsts valodā. Papildu tam jāteic, ka pasākuma rīkotāji potenciālos apmeklētājus ir informējuši par svešvalodas lietojumu pasākumā, jo www.bilesuserviss.lv mājaslapā pasākuma valodas ir norādītas latviešu, krievu un angļu valoda," — pastāstīja VVC Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Viesturs Razumovskis.

Valodas likuma ievērošanu Latvijā kontrolē Valsts valodas centrs. Tā uzmanības lokā ir politiķi, kuri ļaunprātīgi lieto krievu valodu vai vāji pārvalda latviešu valodu, uzņēmēji, kuri izmanto nelatviskas izkārtnes, uzņēmumi un organizācijas, kuri izsūta bukletus svešvalodās un kuru darbinieki ar klientiem nerunā latviski, viesizrādes un pat skolu izlaiduma pasākumi.

Šī gada janvārī VVC pat laida klajā lietotni "Valodas draugs". Jebkurš lietotājs tagad var nosūtīt informāciju par valodas normu pārkāpumiem vai uzslavēt par latviešu valodas lietošanu.

Kafejnīcas īpašnieks spiests atlaist sevi no darba pēc VVC inspekcijas

Par valsts valodas nelietošanu bieži sūdzas arī vienkāršie Latvijas iedzīvotāji. Ar uzbrukumiem nereti saskaras veikalu kasieri, kuri sāk sarunu ar pircējiem krievu valodā. Turklāt dažkārt nacionālistiski noskaņotu pilsoņu mērķis ir paši latvieši.

Piemēram, pērnruden plašu rezonansi radīja pircējas un kasieres strīds Maxima veikalā. Saruna sākās ar to, ka pārdevēja nosauca pirkuma summu krieviski, bet pircēja Ieva Brante pieprasīja apkalpot viņu valsts valodā. Rezultātā izcēlās strīds ar draudiem izsaukt nezināmu "specbrigādi" no vienas puses un pašvaldības policiju – no otras. Noskaidrojās, ka kasiere ir latviete un valodu prot, vienkārši pie pircējas vērsusies krieviski, jo viņai šķitis, ka pircēja ir krieviete. Abas sievietes sarunājās latviski, izņemot kasieres frāzi sarunas sākumā par čeka summu.