Eksperts pastāstījis, ar ko draud klimata izmaiņas Latvijā

Latvijas iedzīvotājiem aizvien biežāk nāksies rēķināties ar temperatūras rekordiem un ilgstošiem svelmes viļņiem.
Sputnik

RĪGA, 3. augusts — Sputnik. Šajā un nākamajā gadā tiks būtiski pārskatīta hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēma, ņemot vērā klimata izmaiņas, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pastāstīja Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra speciālists Andris Vīksna, vēsta portāls skaties.lv.

Karstums Latvijā: veikalos izpirkti visi ventilatori

Viņš apliecināja, ka darbs jau ir uzsākts. Tas tiks veikts sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tāpat Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs cer, ka šajā darbā aktīvi piedalīsies pašvaldības, kas palīdzēs identificēt riska teritorijas, piemēram, plūdu gadījumā.

Vīksna paskaidroja, ka pirms dažiem gadiem atklātie riski šobrīd jau zaudējuši nozīmi, jo laika gaitā iedzīvotājiem un lauksaimniecībai bija ierasti citi klimatiskie apstākļi.

Piemēram, tiks izvērtēti spēcīgu nokrišņu kritēriji un to iespējamā ietekme. Speciālists atgādināja, ka pērn, kad Latgalē sākās plūdi, bija ļoti sarežģīti attiecināt uz tiem brīdinājumu ar situācijas aprakstu.

Vīksna atzīmēja, ka klimata izmaiņas apstiprina augošie svelmes viļņi un intensīvais lietus. Jārēķinās ar to, ka tādas dabas parādības notiks aizvien biežāk, uzsvēra meteorologs.

Viņš piebilda, ka klimata izmaiņas liecina: aizvien biežāki kļūst ilgstoši karstuma viļņi ar temperatūras rekordiem, un nākotnē mums nāksies ar to rēķināties aizvien biežāk.

Rēķināties nāksies arī ar to, ka klimata izmaiņu dēļ cietīs ziema – tā kļūs aizvien siltāka. Šķitīs, ka vasara ieilgst, uzskata Vīksna.

Dūklavs par sausumu: Latvijas zemnieki iemācījušies paši risināt savas problēmas

Speciālists atzīmēja, ka šīs vasaras pirmo divu mēnešu laikā 53 dienas it visur Latvijā temperatūra pārsniedza +25 grādus. Fiksēti 117 daži temperatūras rekordi. Vakar jau sesto dienu no vietas visos valsts rajonos uzstādīts temperatūras rekords. Tamlīdzīgs stāvoklis pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nav novērots ne reizi.

Eksperts piezīmēja, ka klimata izmaiņas skars visas lauksaimniecības jomas. Tāpēc tagad ir pēdējais brīdis, kad to iespējams iekļaut politiskajos dokumentos. Kā piemēru Vīksna minēja teritoriālo plānošanu – jomu, kurā ilgtermiņa viedoklis ir visai būtisks. Izmaiņas skars arī enerģētikas sektoru. Vīksna secināja: jo ātrāk to apzināsimies, jo mazākas sekas mūs gaida.