Londona nenogurst atgādināt par "Krievijas ietekmi"

Lielbritānijā gaismu ieraudzījusi kārtējā nepamatotu uzskatu porcija par Krievijas "iejaukšanos" Miglainā Albiona iedzīvotāju gribas izteikšanas procesā jautājumā par izstāšanos no ES.
Sputnik

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Lielbritānijas varasiestādes turpina apgalvot, ka Maskava ar savu RT un Sputnik palīdzību "ievērojami" ietekmējusi Brexit balsošanas rezultātus. Par to teikts ziņojumā "Viltus ziņas", kuru publicējusi Lielbritānijas Digitālo tehnoloģiju, kultūras, sporta un mediju komiteja, vēsta Sputnik Igaunija.

Kā svētdien paziņoja RT, savos secinājumos dokumenta autori balstījās uz iepriekš nezināmas SA kompānijas 89up datiem. Tiek atzīmēts, ka tieši tās speciālisti februārī paziņoja, ka "vadošā" ietekme uz referenduma iznākumu jautājumā par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bijusi Sputnik un RT.

Britānija atkal aicina sodīt Krieviju. Kāpēc Maskava neatbild

Izņemot ar neko nepamatotām apsūdzībām pret Krievijas medijiem, ziņojumā "Viltus ziņas" atrodamas arī rekomendācijas britu valdībai sakarā ar to, kādus pasākumus ir jāveic "Krievijas ietekmes" apkarošanai, kura it kā par savu mērķi nostāda "sabiedrības uzticēšanās iedragāšanu un demokrātisko valstu destabilizāciju".

"Valdībai ir jāsaliedējas koordinētā darbā ar citām iestādēm tāpat kā sešas speciālās komitejas saliedējām mēģinājumos pretoties Krievijas ietekmei," paziņoja komitejā.

Maskavā vairākkārt noraidīja nepamatotas apsūdzības sakarā ar iejaukšanos gribas paušanas procesā Rietumvalstīs. Tā, piemēram, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, runājot par it kā notikušo Krievijas iejaukšanos ASV un citu valstu vēlēšanās, vairākkārt konstatējis to, ka nekādi fakti, kuri apstiprinātu nepamatotas apsūdzības, vienkārši nepastāv.

Francija ievieš cenzūru. Kāpēc Makrons bīstas no RT un Sputnik

To pašu paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins 16. jūlijā Helsinkos tikšanās laikā ar Amerikas kolēģi Donaldu Trampu.

Iepriekš stāstīts, ka Krievijas mediji Rietumos pēdējo gadu laikā izjūt nebijušu vietējo valsts iestāžu spiedienu. 2017. gada novembrī Eiroparlaments pieņēma rezolūciju, kurā teikts par nepieciešamību pretoties Krievijas medijiem, turklāt par galvenajiem draudiem dokumentā nosaukti Sputnik un RT. Vladimirs Putins toreiz atzīmēja, ka šāda dokumenta pieņemšana liecina par demokrātijas priekšstatu degradāciju Eiropas sabiedrībā.