ASV Kongresā iesniegts likumprojekts par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2"

Likumprojekta autors ir pārliecināts, ka tas dāvās NATO dalībvalstīm iespēju izvairīties no politiska spiediena un manipulācijām no Krievijas puses.
Sputnik

RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. ASV senators no Vaiomingas štata Džons Barraso iesniedzis ASV Kongresā likumprojektu par sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2". Šī informācija publicēta politiķa lapā internetā. Viņaprāt, likumprojekts dāvās NATO dalībvalstīm iespēju izvairīties no politiska spiediena un manipulācijām no Krievijas puses, vēsta RIA Novosti.

NATO ģenerālsekretārs: "Ziemeļu straume 2" nav alianses darīšana

"Likums par sadarbību enerģētiskās drošības jomā ar sabiedrotajiem partneriem Eiropā palielinās NATO locekļu enerģētisko drošību, dāvājot šīm valstīm stabilus un drošus amerikāņu energoresursus. Tāpat tas ievieš sankcijas pret gāzesvadu Nord Stream II, kas piegādās dabasgāzi no Krievijas uz Vāciju līdztekus citiem Krievijas enerģētiskajiem eksporta cauruļvadiem," – atzīmēts politiķa paziņojumā.

"Konkurēsim"

Pirmdien ASV prezidents Donalds Tramps kopīgajā preses konferencē ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu paziņoja, ka ASV konkurēs ar "Ziemeļu straumi 2" ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādes palīdzību.

Savukārt Krievijas prezidents apliecināja, ka Maskava ir gatava saglabāt gāzes tranzītu cauri Ukrainai pēc "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākuma, kā arī pagarināt tranzīta līgumu, ja Krievijas un Ukrainas gāzes koncerni – "Gazprom" un "Naftogaz" noregulēs strīdu Stolkholmas Arbitrāžas tiesā.

Vēlāk intervijā Fox News Donalds Tramps atzīmēja, ka Vācijai ir tiesības piedalīties gāzesvada būvdarbos, taču tas būšot sarežģīti, jo Vācija ir NATO dalībvalsts.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes Baltijas jūras dibenā līdz Vācijai.

Polijas premjers: nākotnē ES nebūs nepieciešama "Ziemeļu straume 2"

Atļaujas tā celtniecībai jau izsniegusi VFR, Somija un Zviedrija. Atlicis saņemt Dānijas piekrišanu.

Pret "Ziemeļu straumi 2" iebilst vairākas valstis, it īpaši Ukraina, kas baidās zaudēt Krievijas gāzes tranzīta nestos ienākumus, un ASV, kas lolo ambiciozus plānus piegādāt Eiropā savu SDG.

Arī Latvija, Lietuva un Polija pauda neapmierinātību ar "Ziemeļu straumi 2", jo uzskata, ka tas esot politisks projekts.

Krievija jau vairākkārt apliecinājusi, ka gāzes vads nav ietekmes instruments. Vladimirs Putins norādīja, ka no Maskavas viedokļa tas ir tikai ekonomisks projekts.