RĪGA, 17. jūlijs — Sputnik. Eiropas Savienība saprot, kā cīnīties ar valodu diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, taču iedarbīgus līdzekļus neizmanto, citastarp arī tāpēc, ka patlaban apvienība saskārusies ar svarīgākām problēmām un grūtībām. "Tā ir gluži kā "Titānika" klāja spodrināšana," — teica Krievijas Valsts domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs intervijā Rubaltic.
11. jūlijā EDSO Parlamentārā asambleja Berlīnē apstiprināja deklarāciju, kurā ir punkts par "valodu diskriminācijas nepieļaušanu daudznacionālās valstīs" un "mazākumtautību tiesībām uz izglītību dzimtajā valodā".
EDSO PA Krievijas delegācijas vadītājs, Krievijas Valsts domes vicespīkers Pjotrs Tolstojs, komentējot rezolūciju, paziņoja, ka, lai arī dokumentā nav nosauktas konkrētas valstis, Krievija uzskata, ka valodu diskriminācijas problēma īpaši asa ir Baltijā un Ukrainā, kur pie varas ir pronacionālistiski režīmi.
"Te runa nav par konkrētu valstu nosaukumiem, bet gan par to, ka tiek deklarēts cilvēku tiesību pārkāpšanas aizlieguma princips," — uzsvēra Tolstojs.
Politiķis uzsvēra, ka situāciju krievu izglītības jomā šajās valstīs Krievija apspriedusi ar Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Lamberto Zanjēru, kā arī EDSO PA prezidentu Gigi Tsereteli. Tolsots atzīmēja, ka šis jautājums pastāvīgi ir Krievijas delegācijas redzeslokā.
"Mēs cīnīsimies par vienādām tiesībām visiem, kā arī par XXI gadsimtam kaunpilnā nepilsonības institūta likcidāciju. Šajā gadījumā mēs ar visiem mūsu rīcībā esošajiem spēkiem un līdzekļiem konsekventi aizsargāsim krievu cilvēku tiesības neatkarīgi no viņu mītnes valsts, krievu pasaules tiesības," — teica Tolstojs.
Pie tam politiķis atzīmēja, ka Eiropa izprot, kā cīnīties ar valodu diskrimināciju, daudzās Rietumeiropas valstīs šī problēma sen ir atrisināta, piemēram, Šveicē iespējams izglītoties četrās valodās.
"Diemžēl daļa Austrumeiropas valstu, ieskaitot Baltijas valstis un Ukrainu, ir devušās pa galēji nacionālistiska skurbuma ceļu. Viņi uzskata, ka tādējādi glābs no izmiršanas savas pašu valodas un nacionālās tradīcijas, ko paspējuši izdomāt pēdējo 25 gadu laikā," — teica Tolstojs.
Pēc viņa domām, ņemot vērā jauniešu aizplūšanu no Baltijas un Ukrainas, iespējams, drīz vien mācības tur notiks tikai angļu valodā, jo pašu valodas vairs nebūs vajadzīgas.
Politiķis uzskata, ka ES gandrīz neko nedara valodu diskriminācijas jautājuma atrisināšanai Baltijā un Ukrainā, jo apvienībai pašlaik ir citas problēmas.
"Tā ir gluži kā "Titānika" klāja spodrināšana. ES ir daudz svarīgākas problēmas un izaicinājumi risināmi, līdzīgi tiem, ar ko PSRS saskārās 1985. gadā. Tā kā vēstures mācību stundas, acīmredzot, nevienam neko nedod, Eiropas Savienībai tagad būs citas rūpes, ne valodu problēma Baltijā," — teica Tolstojs.