RĪGA, 16. jūlijs — Sputnik. Global Forecast System prognozes liecina, ka karstums, kas iestājies Latvijā, tuvākajās dienās pastiprināsies un ar nelielām pārmaiņām ilgs līdz augustam, vēsta Mixnews.lv.
Iepriekš vēstīts, ka šonedēļ gaisa temperatūra Latvijā vietām pacelsies līdz +30 grādiem. Šodien, 16. jūlijā Latvijai tuvosies jauns aktīvs ciklons, kas atnesīs siltās gaisa masas. Pie tam valsts centrālajos un austrumu rajonos gaidāms lietus, pērkona negaiss un brāzmains vējš.
Slimību kontroles un profilakses centrs aizsācis sociālo kampaņu "Necepies!" tiem, kam patīk pasauļoties siltās saules staros.
Kampaņas gaitā Latvijas iedzīvotājus aicina atturēties no ilgstošas uzturēšanās saulē, jo Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka 2015. gadā rekordlielam iedzīvotāju skaitam konstatēta bīstamākā vēža forma — melanoma, turklāt citas ādas vēža formas konstatētas vairāk nekā 1,5 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.
Sausums
Iepriekš vēstīts, ka karstums Latvijā kļuvis par dabas katastrofas — sausuma iemeslu, kā dēļ cietušas daudzas zemnieku saimniecības. Sausumā cietuši lauki un dārzi, lopkopji spiesti nokaut daļu lopu, lai nopirktu barību atlikušajiem dzīvniekiem. 25 pašvaldības jūlijā nosūtīja Zemkopības ministrijai iesniegumus ar lūgumu izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā.
Lūgumi saņemti no Ventspils, Kuldīgas, Madonas, Cesvaines, Aknīstes, Kandavas, Ērgļu, Talsu, Varakļānu, Gulbenes, Pāvilostas, Neretas, Tukuma, Nīcas, Rēzeknes, Aizputes, Viesītes, Alsungas, Rundāles, Tērvetes, Balvu, Salas, Baltinavas, Engures un Jaunjelgavas novadu pašvaldībām.
Tomēr Krīzes pārvaldes padome nolēma, ka nepieciešamības izsludināt ārkārtēju situāciju un spert īpašus atbalsta soļus nav. Padomes locekļi izsludināja valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā, kas ļaus sniegt fermeriem palīdzību atbilstoši katrai konkrētai situācijai.
Klimatiskā nokrišņu norma, ņemot vērā vidējos datus periodā no 1981. līdz 2010. gadam, sastāda 49 mm maijā un 74 mm jūnijā.
Jūnija vidū Pāvilostā un Ventspilī konstatēti tikai 2 mm nokrišņu, jeb nepilni divi litri uz kvadrātmetru. Meteonovērojumu stacijā Stendē šajā periodā konstatēti 2,4 mm nokrišņu. Kuldīgā, Kolkā, Mērsragā, Saldū un Rucavā, kā arī valsts centrālajā daļā — Dobelē un Rīgā šajā periodā konstatēti nepilni 10 mm nokrišņu. Lielāks daudzums nokrišņu Vidzemē un Latgalē — no 30 līdz 63 mm.