RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Latviešu inteliģence sašutusi par viedokli, ko Aiks Karapetjans pauda sociālajā tīklā Twitter par Dziesmu svētkiem, kas svētdienas vakarā noslēdzās ar grandiozu koncertu.
"Pirmo reizi bišķin paskatījos šo pasākumu, palika baisi, izskatās pēc svētkiem kādā diktatūras režīmā, žēl tikai, ka tauta nav apmierināta ar līdera skaisto runu," — latviešu valodā pastāstīja Aiks Karapetjans, kurš tiek uzskatīts par šausmu filmu žanra radītāju Baltijā.
Taču režisora sekotāji, šķiet, ne tikai neizprata Karapetjana kritiku, bet arī nekavējoties atgādināja režisoram: viņš ir svešinieks šajos svētkos un ieteica braukt prom no valsts.
"Latvieši parasti ir klusi, nekaro, nokar galvas un ņurca cepuri kungu priekšā. Dziesmu svētki ir tas pasākums, kad atraisās mūsu pašcieņa – jo spējam svinēt dziesmu un deju — vienoti, inteliģenti un augstākajā līmenī. Bet baisi tas ir svešajiem – jo negaidīti. Pārsteidz, ka Jūs svešs," — režisoram atbildēja Daiga Grinberga.
"Neesmu svešs, esmu dzimis šeit un esmu Latvijas pilsonis, kāpēc man nevar būt savs viedoklis par savu uztveri. Kāpēc Jūs domājat, ka jebkurai nacionālai folklorai obligāti jābūt interesantai citiem?" — Karapetjans iebilda Daigai.
Oponenti nekavējoties pārgāja uzbrukumā un mēģināja pat pieķert režisoru melos.
"1) Runā, ka esat dzimis Armēnijā; 2) Diemžēl Jums nav latviešu vecmammas, kas pastāstītu ko vairāk par Dziesmu svētkiem; 3) Sveiciens dzimšanas dienā. 4) Apskatiet, cik priecīgi ir Ziemeļkorejā masu pasākumi, kur tiešām ir diktatoriskais režīms," — atzīmēja sociālā tīkla apmeklētājs ar lietotājvārdu Mans.
Karapetjans attrauca, ka dati nav pareizi, taču neapmierināto koris vairs nebija apklusināms. Sāka birt citas pretenzijas.
"Es nezinu, ar kādām smalkām kaitēm sirgst režisora kungs, bet piedēvēt ditatūras režīmu Dziesmu svētkiem ir ārkārtīgi liela bezgaumība," — skaidroja Viktors Dabolins.
Citi komentētāji sūtīja Karapetjanu mācīties vēsturi, un, kā jau ierasts tādās reizēs, ieteica braukt prom no Latvijas.
"Bet Jūs taču varat pārcelties uz valsti, kur tādu svētku nav," — rakstīja Ainārs Zelčs.
Ar nelabu vārdu tika pieminēta arī mākslinieka tautība.
"Karapetiana k-gs, dziļi cienot armēņu tautas cēlo garu, talantīgus zinātniekus, izcilus maksliniekus, ka arī desmitiem tūkstošu armēņu genocīda upurus, Jūs diemžēl neesat savas tautas izcilākais pārstāvis, kategorijā "labākais grima makslinieks"," — atzīmēja Merle.
Arī nacionālpatriotu pārstāvji nespēja paiet garām diskusijai.
"Nez, viņam visi mājās?" — savā parastajā repertuārā apvaicājās pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemanu.
Savukārt Helmuts Caune pastāstīja par saviem vērojumiem.
"Latviešu aktrise un armēņu izcelsmes kinorežisors tviterī izteica apmēram vienādu (personisku, kritisku, nepopulāru, leģitīmu) viedokli par Dziesmu svētkiem. Pirmo publika maigi norāja, otro nemaigi aicina tīties prom. Vai svētkiem, ar kuriem ir pamats lepoties, nevajadzētu celt pašapziņu?" — viņš uzdeva retorisku jautājumu.
Pats Aiks Karapetjans drīz vien publicēja kārtējo piezīmi, kurā apkopoja sabiedrības reakciju pēc viņa publikācijas.
"Padalījos ar saviem iespaidiem par savu uztveri, uzreiz cilvēki sāka pazemot, apsaukāt, sodīt un pat deportēt mani no valsts. Vēl apvainojas par salīdzinājumu ar diktatūras režīma sabiedrību. Īstais patriotisms ir paškritika, jo tā ir vēlme kaut ko mainīt labam," — uzrakstīja režisors.
Dažas stundas vēlāk Aika Karapetjana lapā Twitter parādījās ekrānšāviņš, kurā kāds Ivars uzrakstīja viņam "smirdīgā černožopaju čurka".
"Pirmie sveicieni no tautas dēla un cīnītāja pret diktatūru," — secināja Karapetjans.