RĪGA, 9. jūlijs — Sputnik. Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, Eiropas Parlamenta deputātu Andreja Mamikina un Miroslava Mitrofanova vēstuli ar citu EP deputātu parakstiem, kurā politiķi aicināja Latvijas valdību pārvērtēt mazākumtautību skolu reformu, nav saņēmis ne prezidents Raimonds Vējonis, ne premjerministrs Māris Kučinskis, ne Saeima, vēsta Grani.lv.
Mamikina un Mitrofanova aicinājumā uzsvērts, ka krievi Latvijā ir viena no tradicionālajām mazākumtautībām ES un valdības pienākums ir cienīt un ievērot viņu tiesības.
1. jūnijā Mamikins savā lapā Facebook paziņoja, ka izdevies savākt 117 eirodeputātu parakstus, un vēstule tiks nekavējoties iesniegta prezidentam Raimondam Vējonim, premjerministram Mārim Kučinskim un Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei. Taču LETA informē, ka līdz šim vēstules adresāti to nav saņēmuši.
"Kopā ar kolēģi Miroslavu Borisoviču Mitrofanovu parakstījām pavadvēstuli Eiropas Parlamenta deputātu aicinājumam saglabāt krievu skolas. Visiem kolēģiem EP, kuri to parakstīja, apsolījām parādīt valsts premjera, spīkera un prezidenta atbildes, kad tās saņemsim. Un EP deputātu parakstu skaits jau ir lielāks — 117, starp citu, kolēģi joprojām parakstās, bet mēs šos parakstus sūtīsim Latvijas valdībai. Un informēsim jūs. Vēstuli adresātiem iesniegsim šodien, tiklīdz Miroslavs piezemēsies Rīgā pēc plenārsesijas Strasbūrā," — rakstīja Mamikins.
Politiķis atteicās informēt par kolēģiem, kuri parakstīja vēstuli, ņemot vērā politisko pretinieku spiedienu.
Jūnija beigās Mamikins informēja par savu nodomu balotēties Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības. Viņš uzsvēra, ka nolēmis balotēties deputāta amatam, lai atrisinātu konkrētus jautājumus, piemēram, mazākumtautību problēmas, tostarp arī jautājumu par izglītību krievu valodā Latvijā.
Krievu skolas Latvijā
22. martā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis pasludināja attiecīgos likumu grozījumus.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, aizritējuši vairāki daudzu tūkstošu dalībnieku protesta mītiņi, pēdējais notika Rīgā jūnija sākumā, pilsētas ielās izgāja 4,5 tūkstoši cilvēki. Tostarp, Vecāki pauda savu uztraukumu par izglītības kvalitāti, kuru iegūs viņu bērni pēc reformas stāšanās spēkā — raizes izraisa pedagogu trūkums, kuri spēj ātri pāriet no pasniegšanas krievu valodā uz pasniegšanu latviešu valodā.
Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumus likvidēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai.
Iepriekš Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem pret Latviju sakarā ar Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz mācību ieviešanu latviešu valodā mazākumtautību skolās līdz 2021. gadam. Pasākumi var attiekties uz finanšu operācijām, muitas nodevām, tūrismu, kā arī starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem.