RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Francijas Nacionālā asambleja apstiprinājusi likumprojektu par "nepatiesu ziņu" apkarošanu, kas paredz iespēju priekšvēlēšanu kampaņas periodā apturēt to telekanālu un radiostaciju translāciju, kuru sniegtajās ziņās iekļuvusi pat mazākā neprecizitāte, portālā RIA Novosti vēsta autors Igors Gaškovs. Jaunā tiesiskā norma ir maksimāli izplūdusi un galvenokārt vērsta pret RT un Sputnik. Pie tam var ciest arī Francijas nacionālie plašsaziņas līdzekļi.
"Kaitējums nācijai"
Viens no pirmajiem likumiem pret "nepatiesām ziņām" pasaulē radījis milzīgu ažiotāžu. Nekad iepriekš likumdevēji nav definējuši fake news. Opozīcijā esošie politiķi kritizēja valdības piedāvātos variantus. Taču vairākums apakšpalātā pieder Emanuelam Makronam, tāpēc iepildumi netika ņemti vērā. Par nepatiesu ziņu nolemts uzskatīt jebkuru "neprecīzu vai melīgu apgalvojumu un apsūdzību" neatkarīgi no konteksta.
Sekas ir nopietnas. Televīzijas un radio augstākajai padomei tiek piešķirtas īpašas kontroles pilnvaras vēlēšanu kampaņu periodā. Ierēdņi varēs pārtraukt mediju darbu, atsaucot licenci uz noteiktu laiku vai pastāvīgi. Tas īpaši attiecas uz ārvalstu medijiem — tiem likumā veltīts atsevišķs paragrāfs. Padome saņem tiesības "pielikt punktu citas valsts kontrolētu mediju darbam, kuri kaitē nācijas fundamentālajām interesēm vai piedalās tās institūtu destabilizācijā".
Tagad jebkuru mediju liktenis ir atkarīgs no tiesnešu lēmuma, kam vajadzēt atšķirt "nepatiesu ziņu" no "uzticamas informācijas" 48 stundu laikā, lai pēc tam nodotu savu slēdzienu Televīzijas un radio augstākajai padomei.
"Tiesnešu diktatūra"
Daiļrunīgs fakts: likumu parlamentā atteicās atbalstīt trīs kreiso frakcijas, labējie, ultralabējie un daļa centristu. Makrona pretinieki abās politiskā spektra pusēs ir neapmierināti ar viņu darbības atspoguļojumu centrālajos medijos. Opozīcijai ir savi plašsaziņas līdzekļi, un tā ir noraizējusies par to, ka arī pret viņiem tiks izmantots stingrais likums par "nepatiesām ziņām".
Neapmierinātie runā par "tiesnešu diktatūru", kas potenciāli apdraud visu demokrātisko sistēmu. Taču galvenokārt apdraudēti Krievijas mediji, jo pietiek ar viena vienīga nedraudzīga politiķa prasību un subjektīvi noskaņotu tiesnesi, lai medijs tiktu aizliegts.
"Nevienam nav ne mazāko šaubu: likums vērsts pret Krievijas medijiemm jo runa nav ne par kādiem citiem Francijā vai francu valodā strādājošiem ārvalstu izdevumiem," — pastāstīja viena no Sputnik Francija vadītājām Natālija Novikova. — Neviens nav minējis nevienu piemēru, kurā būtu redzams vēlēšanu nepatiess atspoguļojums mūsu vietnē. Ne franču mediji, ne šī likuma izvirzītāji."
RT France prezidente Ksenija Fjodorova uzskata, ka likums pret "fake news" nodarīs kaitējumu visiem medijiem, kuri strādā franču valodā: "Tas rada cenzūras, pat pašcenzūras atmosfēru starp ārvalstu medijiem, kuri piedāvā alternatīvu viedokli, kas nesakrīt ar Elizejas pils pozīciju."