RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā atbildēja uz izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska komentāru par krievu skolas izveidošanas iespējamību diplomātiskās misijas ietvaros.
"Ar interesi iepazināmies ar Latvijas izglītības ministra K. Šadurska izteicienu sakarā ar iespējamo Vēstniecības krievu skolas atvēršanu Latvijā. Šādas vēstniecības skolas veiksmīgi funkcionē vairāk nekā 70 pasaules valstīs, tostarp, Latvijas tuvumā esošajā Somijā un Zviedrijā. Tāpat vēlamies atgādināt, ka Latvijas Republikas vēstniecībā Maskavā darbojas latviešu svētdienskola, kuras darbu vada tikai Latvijas puse. Rodas jautājums — par kādām "fantāzijām runā K. Šadurskis, ja lēmums par krievu skolas organizēšanu Krievijas Federācijai piederošajā ēkā ir tikai un vienīgi mūsu valsts prerogatīva? "Eksteritoriālo principu" pagaidām vēl neviens nav atcēlis. Sk. Venēcijas konvencija, 1961. g.," teikts vēstniecības paziņojumā Facebook lapā.
Iepriekš Šadurskis, komentējot Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgenija Lukjanova interviju, paziņoja, kaKrievijas vēstniecībai nav likumīgu tiesību Latvijas teritorijā vērt vaļā skolas.
"Krievijas skolu izveidošana Latvijā ir tikai Lukjanova fantāzija un tam nav nekāda tiesiska pamata," pateica Šadurskis Neatkarīgajai Rīta Avīzei.
Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgenijs Lukjanovs intervijā avīzē "Segodņa" pieļāva iespēju izveidot valsts teritorijā Krievijas vēstniecības un konsulātu skolas kā atbildi uz valodas reformu vietējās skolās.
""Atvērsim mēs šeit vēstniecības skolu, atvērsim mēs konsulātu skolas — tad mēs esam brīvi metodoloģijā, un visu lems mūsu Krievijas izglītības ministrija," pateica viņš.
Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, atbildot uz to, paziņoja, ka izveidot vēstniecības skolas nav iespējams. Visām skolas programmām, norādīja iestāde, jāatbilst Latvijas Ministru Kabineta noteikumiem, tostarp, latviešu valodas izmantošanas normām, savukārt dibināt mācību iestādi, kura tām neatbilst, nedrīkst.
Latvijas prezidents Raimonds Vējonis aprīļa sākumā izsludināja likuma grozījumus "Par izglītību", kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021./2022. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji uztvēra reformu ārkārtīgi negatīvi, aizritējuši vairāki daudzu tūkstošu dalībnieku protesta mītiņi, pēdējais notika Rīgā jūnija sākumā, pilsētas ielās izgāja 4,5 tūkstoši cilvēki. Tostarp, Vecāki pauda savu uztraukumu par izglītības kvalitāti, kuru iegūs viņu bērni pēc reformas stāšanās spēkā — raizes izraisa pedagogu trūkums, kuri spēj ātri pāriet no pasniegšanas krievu valodā uz pasniegšanu latviešu valodā.