RĪGA, 29. jūnijs — Sputnik. Eiropas Savienības līderi Briseles samitā vienojušies par sankciju pagarināšanu attiecībā pret Krieviju vēl uz pusgadu, vēsta RIA Novosti.
Šādu lēmumu puses pieņēma pēc īsas diskusijas par Krieviju, Ukrainu un Minskas protokoliem.
Krievijas un Rietumu attiecības pasliktinājās sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimā. Maskava vairākkārt paziņojusi, ka nav iesaistīta Ukrainas konfliktā un Minskas vienošanās subjekts. Taču Eiropas Savienība un ASV tomēr ieviesa sankcijas pret Krieviju, savukārt Maskava noteica atbildes ierobežojumus.
Taču pēdējā laikā Rietumos arvien skaidrāk skan viedokļi par ierobežojošo pasākumu atcelšanas nepieciešamību. Tā, piemēram, šonedēļ ar Krievijas sankciju kritiku uzstājies Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte. Pēc viņa domām, to pagarināšana nedrīkst būt automātiska. Tāpat viņš atgādināja, ka ierobežojošie pasākumi ir līdzeklis, nevis mērķis.
Slovākijas premjerministrs Peters Pelegrini nosauca Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju par bezjēdzīgām un piebilda, ka sabojājušās politiskās un ekonomiskās attiecības starp Maskavu un Briseli, atsevišķas kompānijas "pazaudējušas savus tirgus" tirdzniecības iespēju trūkuma dēļ ar Krieviju. Ierobežojošie pasākumi nes tikai kaitējumu, rezumēja viņš.
No monolīta nav ne miņas
Neskatoties uz lēmumu pagarināt sankcijas pret Krieviju, Eiropas Savienībā nav vienota viedokļa šajā jautājumā, uzskata Krievijas Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs.
"No monolīta nav ne miņas. Acīmredzama viedokļu dažādība — no "dzelzsbetona" Polijas līdz arvien vairāk šaubu māktajai Itālijai… uz šī "lineāla" smaguma centrs katru reizi tiek bīdīts no nosacītās Polijas nosacītās Itālijas virzienā: no vienas puses — sankciju bezjēdzība ir acīmredzama, no otras — uz politiķiem aktīvi spiež bizness, no trešās — zaudējumi pašā Eiropas Savienībai nebūt nav mazāki," uzrakstīja Facebook senators.
Pēc Kosačova domām, ES lēmums lielākā mērā skar Ukrainas, nevis Krievijas intereses. Tādējādi Kijevai ļauj sabotēt Minskas vienošanās pildīšanu par labu ģeopolitiskajām ambīcijām Eiropas Savienības daļā, kura ir noskaņota pret Maskavu, uzskata senators.
Turklāt Kosačovs norādīja, ka ES nav argumentu attiecībā uz Krimu Krievijas sankciju pagarināšanas kontekstā.
"Šī Eiropas Savienības sankciju paketes daļa vai nu iegūs imanantu raksturu, vai arī tiks oficiāli atcelta pēc Krimas Krievijas statusa atzīšanas Eiropas Savienībā," uzsvēra viņš.
Senators atzīmēja, ka otru paketes daļu, kas attiecas uz Minskas vienošanās īstenošanu, var atcelt ļoti ātri, ja būs kaut kāds progress to izpildīšanā.
"Taču atkal ir nepieciešams iemesls. To skaidri saprot Krievijas pretinieki ES (tā pati Polija), kuri darīs visu, lai iemesla nebūtu, cietiem vārdiem sakot, lai Ukrainai, no kuras šis progress ir atkarīgs no un līdz, tā arī nebūtu reālas motivācijas pildīt Minskas vienošanos," noslēdz savu domu Kosačovs.