RĪGA, 28. jūnijs – Sputnik. Zemeņu sezona palielināja darba apjomus ne vien fermeriem, bet arī Igaunijas robežsardzei – ogas arvien biežāk vāc nelegāli no Ukrainas, raksta Sputnik Igaunija.
Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta darbinieku reida laikā Pelvas apriņķa zemeņu plantācijās (Igaunijas austrumos) tika atklāti un aizturēti 29 ārzemnieki, kuri vākuši zemenes bez atbilstošas īstermiņa darba reģistrācijas valstī.
Tartu apriņķa lauku sētas "Laari" saimniece Kadri Nebokata pastāstīja, ka, kaut arī lauku sēta sniedz vietējiem iedzīvotājiem papildu peļņas iespēju, daudzi sezonas strādnieki tajā ir ārzemnieki. "Es izmantoju darbaspēku no Ukrainas, jo Igaunijā grūti atrast sezonas strādniekus tik īsam periodam, jo daudz kas atkarīgs no laikapstākļiem, darba apstākļi ir smagi," — paskaidroja viņa.
Nebokata pateica, ka atšķirībā no igauņiem ukraiņiem nerūp darba neparedzamais raksturs.
"Pie mums daudzi strādā trešo gadu, un visi jaunie strādnieki ir viņu paziņas un draugi. Dažādi cilvēki: ir skolotāji, inženieri, galdnieks, visdažādāko profesiju pārstāvji, kuri atbrauc tikai uz sezonu, lai nedaudz nopelnītu."
Taču viņa atteicās nosaukt ārzemju strādnieku nopelnītās summas viņas lauku sētā.
Ogu vākšanas uzņēmuma Helme Maasikakasvatuse OÜ vadītājs Andrus Horns piebilda, ka šogad pamēģināja uzaicināt cilvēkus no Ukrainas un turpinās šo pieredzi arī turpmāk.
"Kādēļ? Igauņu jaunieši ir nepacietīgi, savukārt no turienes brauc 30-40 gadus veci cilvēki, kuri tiek galā. Viņi būs uz vietas, viņiem ir motivācija nopelnīt naudu, un viņi nāk pie manis katru rītu, savukārt, runājot par vietējiem iedzīvotājiem, es nezinu, vai no rīta viņi būs vai nebūs."
Vērts atzīmēt, ka sezonas darbi ES valstīs ukraiņiem, kuriem nav darba atļaujas, var beigties bēdīgi: negodprātīgi darba devēji bieži liek viņiem pārmaksāt par transportu līdz darba vietai, neēdina, un faktiski pamet likteņa varā.
Pēdējā laikā viesstrādnieki no Ukrainas labprāt meklē darbu Baltijas valstīs: algas te ir augstākas, nekā dzimtenē, savukārt vietējie iedzīvotāji runā krieviski. Turklāt vietējie nekvalificētie strādnieki izvēlas meklēt laimi ārzemēs: tur narcišu vai sēņu vākšanas sezonā var nopelnīt daudz vairāk, nekā dzimtenē.
Lauksaimniecības ražotāji sūdzas par darba roku trūkumu Latvijā un lūdz varas iestādes mīkstināt darba migrantu uzturēšanās režīmu valstī, taču daudzi politiķi, tostarp, arī premjerministrs Māris Kučinskis iestājas pret strādnieku profesiju pārstāvju piesaistīšanu.