RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Dānijas premjerministrs Larss Loke Rasmusens paziņoja par nolūkiem aizkavēt "Ziemeļu straumes 2" gāzesvada celtniecības projekta īstenošanu, vēsta RIA Novosti.
"Mana pozīcija ir tāda, ka projektam ir sava ģeopolitiska, Eiropas implikācija, un Dānija nevar to izlemt pati. Mēs neesam izlēmuši, kad ir jāpieņem galīgais lēmums, un patiesībā to ir ļoti grūti paredzēt," paziņoja Dānijas premjers.
Rasmusens tāpat piedāvāja rosināt projekta apspriešanu Eiropas mērogā ar mērķi nopietni un nosvērti izanalizēt visus riskus un Ukrainas degvielas tranzītvalsts lomu.
2017. gada novembra beigās Dānijas parlaments atbalstīja likumu, kurš ļaus bloķēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" ielikšanu tās teritoriālajos ūdeņos. Tādējādi Kopenhāgena iegūst iespēju pieņemt lēmumu par celtniecības lietderīgumu, balstoties uz bažām, kuras diktē ārpolitika un drošība, nevis tikai ekoloģisku iemeslu dēļ, kā tas ir tagad.
Gāzesvads "Ziemeļu straume 2" skar karalistes ekskluzīvo ekonomisko zonu (EEZ) un tās teritoriālos ūdeņus. 1982. gada ANO Jūras likumu konvencija paziņo valsts suverenās tiesības uz resursu izmantošanu EEZ, tai tuvumā esošajos teritoriālajos ūdeņos, un līdz ar to neļauj ierobežot cauruļvadu ielikšanu Dānijas kontinentālajā šelfā.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai.
Jau saņemtas gāzesvada būvatļaujas no Vācijas, Zviedrijas, Somijas. Kompānijai Nord Stream 2 AG atlicis tāpat iegūt būvatļauju no Dānijas.
Ar projekta kritiku uzstājas atsevišķas rietumvalstis. "Ziemeļu straumes 2" pretinieku vidū ir Lietuva, Latvija un Polija. Šo valstu parlamentu vadītāji paziņoja, ka gāzesvada celtniecība ir "politisks" projekts. Arī Ukrainas un ASV varas iestādes pastāvīgi kritizē "Ziemeļu straumi 2" — Kijeva baidās pazaudēt ienākumus no Krievijas gāzes tranzīta caur tās teritoriju, savukārt Vašingtona cer īstenot savus SDG piegādes plānus Eiropā.
Krievijā vairākkārt aicinājusi neuztvert gāzesvadu kā ietekmes instrumentu. Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicina nepolitizēt "Ziemeļu straumi 2" un paziņoja, ka Maskava to uzskata tikai par ekonomisku projektu.