RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Igaunija, visticamāk, atteiksies no savām prasībām uzbūvēt divus savienojumus starp Lietuvu un Poliju Baltijas izstāšanās ietvaros no BRELL, taču pieprasīs papildus ekspertīzes. Ja pētījums konstatēs viena savienojuma nedrošumu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrotīklu sinhronizācija ar Centrāleiropas tīkliem līdz 2025. gadam varētu arī nenotikt, vēsta Baltic Course.
Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas valdību vadītāji, kā arī Eirokomisijas pārstāvji plāno parakstīt vienošanos par tīklu sinhronizāciju Eiropas Padomes tikšanās laikā Briselē. Taču joprojām puses nav panākušas kompromisu savienojumu skaita jautājumā, kuri tiks uzbūvēti starp Lietuvu un Poliju.
Igaunija uzskata par saprātīgāko risinājumu drošai elektroapgādei un izmaksu ziņā izveidot otru maiņstrāvas līniju papildus esošajam Lietuvas un Polijas savienojumam Lit-Pol, taču Polija un Lietuva uzskata, ka pietiks arī ar vienu savienojumu. Gaidāms, ka, lai nonāktu līdz politiskas vienošanās parakstīšanai, Igaunija piekāpsies un piekritīs Lietuvas un Polijas lobētajam variantam, taču ar nosacījumu, ka pēc savas drošības un izmaksām viņš būs līdzvērtīgs divu savienojumu variantam.
Izvērtēšanai tiks veikts papildus pētījums. Pētījumam jābūt gatavam līdz vasaras beigām, to apstiprinās septembrī gaidāmajā tikšanās sakarā ar Baltijas elektrības tirgu sinhronizācijas plānu (BEMIP).
Gadījumā, ja alternatīvais variants negarantē rezultātu, kurš būs vienlīdzīgs Igaunijas piedāvātajam variantam, puses turpinās pārrunas, lai atrastu piemērotu variantu, taču tādā gadījumā 2025. gadā paredzētais sinhronizācijas termiņš varētu tikt mainīts.
Lietuva, Latvija un Igaunija pauda vēlmi izstāties no enerģētiskā gredzena BRELL, lai nodrošinātu neatkarību no enerģētiskās sistēmas, kas ir kopīga ar Krieviju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Baltijas valstu parakstīto memorandu, līdz 2025. gadam visām trijām valstīm vajadzētu sinhronizēties ar Eiropas Savienības energotīkliem.
Lietuva jau aktīvi gatavojas projekta īstenošanai. Februāra sākumā kļuva zināms, ka Lietuvas elektroenerģijas sadales operators Litgrid sāk transformatoru apakšstaciju "Ignalina" un "Utena" rekonstrukcijas projektu Lietuvas un kontinentālās Eiropas elektroenerģijas līniju sinhronizācijai. Par apakšuzņēmējiem izraudzīts Zviedrijas un Šveices koncerns ABB un Lietuvas celtniecības uzņēmums Kauno tiltai. Līgums ar apakšuzņēmējiem 23,9 miljonu eiro apmērā tika parakstīts 10. aprīlī.
Līdz 2021. gadam plānots pārmontēt vienu no lielākajiem transformatoriem no Ignalinas stacijas uz Utenu, kura jauda ir 330 kV, tādējādi paaugstinot elektroenerģijas padevi reģionā. Turklāt tiks atdalīti trīs integrētās līnijas, divas no kurām savienojas ar Latvijas Baltkrievijas EAL. Katru savienojumu varēs vadīt autonomā režīmā.
Krievija grasās pabeigt visus nepieciešamos pasākumus Baltijas valstu iziešanai no kopējās energosistēmas 2018. gada pirmajā pusē.