RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Bijušais NATO ģenerālsekretārs spānis Havjers Solana nevarēja ieceļot ASV bez vīzas, iemesls, kā viņš uzskata, ka pirms dažiem gadiem viņš apmeklējis Irānu, vēsta RIA Novosti.
Havjers Solana, kurš ieņēmis NATO ģenerālsekretāra amatu no 1995. līdz 1999. gadam, grasījās piedalīties pasākumā, kuru rīkoja Brukingas institūts. Spānijas pilsoņiem braucieniem līdz 90 dienām vīza nav vajadzīga, taču ieteicams iziet reģistrāciju caur elektronisko ieceļošanas atļaujas saņemšanas sistēmu ESTA.
Cenšoties iziet reģistrāciju elektroniskajā sistēmā, Spānijas politiķa pieprasījums tika noraidīts.
Solana bijis spiests pieprasīt vīzu. "Es pieprasīju vīzu ieceļošanai. Ceru, ka šo situāciju izdosies nokārtot," paziņoja Solana intervijā telekanālam Antena3.
Pēc viņa domām, iemesls ir tas, ka viņš iepriekš viesojies Irānā. "Esmu bijis Irānā pēc Irānas prezidenta (Hasana) Rūhānī uzaicinājuma. Esošo aizliegumu ieceļošanai ASV, ja cilvēks iepriekš bijis Irānā, piemēroja man. Paskatīsimies, kā es spēšu to noregulēt. Mēģināšu aizbraukt, jo man ir jāaizbrauc turp, man tur ir jāstrādā, esmu vairāku universitāšu profesors," pateica Solana.
Pēdējo reizi Solana bijis Irānā prezidenta Rūhānī inaugurācijas laikā 2013. gadā.
"Tas ir mazliet sīkumains lēmums. Nedomāju, ka tas ir labs. Dažiem cilvēkiem nākas braukt, lai uzturētu pārrunu procesu. Un mani sadusmo tas, ka pret šādiem cilvēkiem izturas tāpat, kā pret pārējiem, ņemot vērā ieceļošanu un izceļošanu," paziņoja Solana.
"Mani pārsteidza, jo es braucu uz Irānu sakarā ar to, lai piedalītos prezidenta inaugurācijā, ar kuru rezultātā tika parakstīts kodola problēmas līgums, kurš, kā man liekas, bija ļoti labs. Taču ASV prezidents (Donalds) Tramps ar šo vienošanos nav gandarīts," piebilda bijušais NATO ģenerālsekretārs.
Irāna un starptautisko starpnieku "sešinieks" (Krievija, ASV, Lielbritānija, ĶTR, Francija, Vācija) 2015. gada 14. jūlijā panāca vēsturisku vienošanos par ilgu gadus vilkušās Irānas kodola problēmas atrisināšanu: tika pieņemts Savstarpējs visaptverošs rīcības plāns, kura izpildīšana atceļ Irānai iepriekš izvirzītās ekonomiskās un finanšu sankcijas no ANO DP, ASV un Eiropas Savienības puses.
ASV prezidents Donalds Tramps 8. maijā paziņoja, ka Vašingtona izstājas no Irānas vienošanās par kodolprogrammu. Tramps paziņoja par visu sankciju atjaunošanu pret Irānu, tostarp, otršķirīgu, jeb attiecībā pret citām valstīm, kurām ir biznesa sadarbība ar Irānu.
Pārējie starptautisko starpnieku "sešinieka" locekļi iestājās pret šādu ASV soli. Vašingtonas Eiropas partneri paziņoja, ka grasās arī turpmāk ievērot Irānas darījuma nosacījumus.
Teherāna solīja pieņemt lēmumu par kodola darījuma likteni pārrunu beigām ar vienošanās pusēm, par to paziņoja Irānas ārlietu ministra vietnieks Abbass Arakči. "Mūsu lēmums šajā jautājumā ir atkarīgs no pārrunām ar Eiropas valstīm, Ķīnu un Krieviju," paziņoja Arakči.
Pēc viņa sacītā, Irāna šobrīd ieņēmusi gaidīšanas pozīciju un vēlas paskatīties, vai palikušie darījuma locekļi spēj atlīdzināt ASV izstāšanos no tā un nodrošināt izdevības, kuras Irāna saņēma no vienošanās.