RĪGA, 23. jūnijs — Sputnik. Krievu skolu aizstāvji Latvijā sagatavojuši jaunu petīciju un nosūtījuši to portālam ManaBalss.lv, informē Latvijas Krievu savienība savā lapā Facebook.
Petīcijas autori ierosina ieviest izglītības likumā principus, ko pirms 100 gadiem izstrādāja Latvijas Republikas dibinātāji. Runa ir par tiesībām mācīties ģimenes valodā.
"Mēs ierosinām atgriezties pie pirmsākumiem, tas ir, atjaunot likuma "Par Latvijas izglītības iestādēm" trīs pantus, ko 1919. gada decembrī parakstīja Latvijas Republikaspirmais prezidents Jānis Čakste. Šie panti skan tā: "Mācībām visās obligātskolās jānotiek skolēnu ģimenes valodā… Par skolēnu ģimenes valodu tiek atzīta valoda, kādu nosauc bērnu vecāki, pierakstot bērnu skolā un kurā viņš var brīvi paust savas domas… Valsts un pašvaldības iestādes uztur tik daudzas obligātskolas katrai tautībai, cik nepieciešams viņu bērnu izglītībai, ņemot vērā likuma nolikumus," — paskaidroja Latvijas cilvēktiesību komitejas jurists Aleksandrs Kuzmins.
Latvijas Krievu savienības līdere Tatjana Ždanoka atbalstīja parakstu vākšanu un atzīmēja, ka cīņā pret izglītības reformu, kas gandrīz iznīcinājusi krievvalodīgo izglītību, ir jāizmanto visi likumīgie paņēmieni. Viņa uzsvēra, ka mazākumtautību valodu izglītības aizstāvjiem ir vajag klauvēt slēgtās durvis un nemazināt spiedienu pret valsti.
"Petīcijas ir labas, bet mītiņi un gājieni ir vēl labāki. Septembrī mēs iziesim Rīgas ielās 30 tūkstošu cilvēku sastāvā," — piebilda Ždanoka.
Aprīlī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pasludināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021./22. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ārkārtīgi negatīvi, organizētas vairākas protesta akcijas. Vecāki pauda bažas par izglītības kvalitāti, ko pēc reformas īstenošanas saņems viņu bērni: bažas rada pedagogu trūkums, kuri varētu ātri pāriet no mācību procesa krievu valodā pie apmācībām latviski.
Lielākā akcija pret skolu reformu notika 1. maijā. Gājiens "1. maija demonstrāciju" pret skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā, pret skolas gaitu sākumu no sešu gadu vecuma un skolu tīkla optimizāciju sarīkoja Latvijas Krievu savienība. Protestu organizatori stāstīja, ka pasākumā piedalījušies 7-10 tūkstoši cilvēku.
Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumus likvidēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai.
Krievijas Valsts dome apstiprināja paziņojumu par ekonomisko pasākumu ieviešanu pret Latviju sakarā ar Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz visu skolu pāreju uz mācībām valsts valodā līdz 2021. mācību gadam. Pasākumi var skart finansiālās operācijas, muitas nodevas, tūrisma darbību, kā arī starptautiskos tirdznieciskos līgumus.