RĪGA, 23.jūnijs — Sputnik. Piektdien, 22. jūnijā Moldovas pārstāvis iesniedza balsošanai ANO Ģenerālajā asamblejā rezolūcijas projektu, kas aicina Krieviju izvest bruņotos spēkus no Piedņestras, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti. Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja Moldovas iniciatīvu par nedraudzīgu soli.
Rezolūciju atbalstīja 64 valstis, pret to iebilda 14 valstis. Vēl 83 valstis atturējās. Lēmums par dokumentu tika pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu. Par dokumentu iestājās lielākā daļa ES valstu, Albānija, Azerbaidžāna, Kanāda, Turcija, Saūda Arābija, ASV un Japāna. Pret to balsoja Krievija, Armēnija, Kuba, Irāna, Sīrija un citas valstis. Balsojumā atturējās lielākā daļa Latīņamerikas valstu, virkne Āfrikas valstu, kā arī Katara, Ķīna, Kuveita, Malaizija, Taizeme u.c.
Pieņemtā rezolūcija "pauž dziļas bažas par Krievijas bruņoto spēku un bruņojuma Operatīvās grupas uzturēšanos Moldovas Republikas teritorijā bez šīs valsts — ANO locekļa piekrišanas". Dokuments "uzstājīgi aicina Krievijas Federāciju "bez ierunām un tālākas kavēšanās noslēgt Krievijas bruņoto spēku un bruņojuma Operatīvās grupas izvešanu no Moldovas Republikas teritorijas".
Tāpat pieņemts lēmums iekļaut ANO Ģenerālās asamblejas 73. sesijas provizoriskajā dienas kārtībā jautājumu par "ārvalstu bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Moldovas Republikas teritorijas". Dokumenta līdzautori — Lielbritānija, Gruzija, Kanāda, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Ukraina, Čehija un Igaunija.
Pie tam uzmanība jāpievērš faktam, ka tās pašas ASV nemaz nekautrējas par savu bruņoto spēku nelikumīgu klātbūtni, piemēram, Sīrijas teritorijā, kuras valdība vairākkārt nesekmīgi centusies apspriest ANO jautājumu par to izvešanu.
Krievijas reakcija
Krievijas pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieks Dmitrijs Poļanskis tikšanās laikā pievērsa uzmanību tam, ka pašā Moldovā patlaban nav vienprātības par šo jautājumu, un valsts prezidents Igors Dodons asi kritizēja šo valdības iniciatīvu. Poļanskis uzsvēra, ka projekta autori nav snieguši delegātiem laiku dokumenta izvērtēšanai.
Poļanskis uzskata, ka jautājuma izskatīšana par rezolūcijas projektu būtu nesavlaicīga un neproduktīva. Viņš paziņoja, ka labākais variants būtu atlikt debates līdz nākamajai sesijai, lai autori dotu iespēju visām ieinteresētajām pusēm strādāt ar tekstu.
"Vai tad ir iespējams steigšus strādāt dokumentu, kam ir tik nopietnas sekas, bez atbilstošas apspriešanas un pārliecības par to, ka tam ir nepieciešamais atbalsts valstī, kas to izvirzījusi. Šī nav situācija, kurā Ģenerālajai asamblejai būtu jāpieņem lēmumi," — teica diplomāts.
Neatzītās Piedņestras Moldovas Republikas teritorijā atrodas Krievijas bruņoto spēku Operatīvā grupa — 14. armijas grupas mantiniece, kura pēc PSRS sabrukuma nonāca Krievijas jurisdikcijā. Tās galvenie uzdevumi — miernešu misija un munīcijas noliktavu apsardze.
Piedņestras Republika, kuras iedzīvotāju vidū 60% ir krievi un ukraiņi, centās panākt izstāšanos no Moldovas sastāva jau pirms PSRS sabrukuma, bīstoties, ka uz nacionālisma viļņa Moldova pievienosies Rumānijai. 1992. gadā pēc Moldovas valdības nesekmīga mēģinājuma atrisināt jautājumu ar spēku, Piedņestra faktiski kļuva par zonu, ko Kišiņeva nekontrolē.