RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā avīzei El Mundo pauda viedokli, ka pašreizējā situācija pasaulē ir bīstamāka un neprognozējamāka nekā aukstā kara laikos, atzina, ka alianses locekļu vidū pastāv nopietnas domstarpības un paskaidroja, kāpēc ne reizi nav ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Interviju pārpublicējis portāls "InoSMI".
Problēmu ir daudz
Šodien globāls miera apdraudējums nav vērojams, taču jārisina liels skaits problēmu, teica Stoltenbergs.
"Tie ir terorisma draudi, vardarbība un haoss Tuvajos Austrumos, Āfrikā, kas tieši apdraud Eiropas pilsētu drošību," – uzskaitīja Stoltenbergs.
Viņš atzīmēja arī hibrīddraudus un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos, par ko apsūdzēja Ziemeļkoreju. Tāpat, pēc viņa domām, NATO joprojām ir sarežģītas attiecības ar Krieviju.
Stoltenbergs paziņoja, ka pašlaik situācija pasaulē ir neprognozējama, pat aukstā kara laikos bijis drošāk.
"Aukstā kara gados NATO galvenais apdraudējums bija Padomju Savienība. Tāda situācija bija bīstama, taču vienlaikus tā bija stabila un noteikta. Tagad pasaule ir daudz nenoteiktāka. (..) Tas bija skaidri redzams 2014. gadā. Gada sākumā gandrīz neviens neko nebija dzirdējis par "Islāma valsti" (vairākās pasaules valstīs aizliegts teroristisks grupējums – red.), taču dažu mēnešus vēlāk viņi jau kontrolēja teritoriju Sīrijā un Irākā, kas platības ziņā pielīdzināma Lielbritānijas teritorijai, tajā dzīvoja astoņi miljoni cilvēku," – apgalvoja Stoltenbergs.
Attiecības ar Krieviju
Vērtējot attiecības ar Krieviju, Stoltenbergs paziņoja, ka tās ir sarežģītas, taču alianse pūlas panākt to uzlabošanos. "Mēs nesaskatām tiešus Krievijas militāra uzbrukuma draudus jebkuram NATO loceklim, taču vienlaikus nevaram izslēgt iespēju, ka tādi draudi pastāv," – klāstīja Stoltenbergs.
Viņs uzsvēra, ka alianse nevēloties aukstā kara atjaunošanos vai bruņošanās sacīkšu atsākšanos.
"Krievija ir mūsu kaimiņš, tāpēc mēs centīsimies veidot ar to labas attiecības. Šim nolūkam vajadzīgs ilgs laiks, jo mums jānoregulē pašreizējie negatīvie procesi. Pašlaik pievēršam uzmanību militārajām mācībām pie Krievijas robežas, taču mēs cenšamies panākt, lai neatkārtotos traģēdija ar Krievijas iznīcinātāju Turcijā. Mēs tiecamies veidot dialogu ar Krieviju un regulāri informējam par treniņlidojumiem, apspriežam riska mazināšanas mehānismus,"- teica Stoltenbergs.
Jautāts, kāpēc viņš ne reizi nav ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, viņš atbildēja, ka tas lieku reizi apstiprina: attiecības ir sarežģītas.
"Es ar viņu (Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu – red.) tikos, būdams Norvēģijas premjerministrs. Tas, ka NATO ģenerālsekretārs nav ticies ar Putinu, vēlreiz demonstrē mūsu sarežģītās attiecības ar Maskavu. Es uzskatu, ka kontakti ar Lavrovu būtu ļoti noderīgi. Ne tāpēc, ka mēs atkāpjamies no savām pozīcijām, bet gan tāpēc, ka atklāta un atvērta viedokļu apmaiņa nāktu par labu abām pusēm. Jo lielāka ir spriedze attiecībās, jo vairāk nepieciešams dialogs," – skaidroja NATO ģenerālsekretārs.
Domstarpības NATO
Intervijā spāņu avīzei Stoltenbergs atzina, ka NATO locekļu vidū valda domstarpības, tostarp arī Krievijas jautājumā. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Itālijā un ASV aizvien skaļāki ir aicinājumi atcelt sankcijas un atgriezt Krieviju G7.
Viedokļi atšķiras arī iespējām risināt problēmas tirdzniecības jomā, klimata maiņas jautājumos un Irānas kodoldarījuma vienošanās aspektā.
Tomēr Stoltenbergs uzskata, ka NATO locekļiem izdosies vienoties.
"Patlaban mums ir ļoti nopietnas domstarpības, taču vēsturiskā pieredze iecina, ka mums izdosies pārvarēt mūsu grūtības un izpildīt galveno uzdevumu – nodrošināt alianses aizsardzību," – piezīmēja Stoltenbergs.