Pedagogs: latviešu valodu nekas neapdraud

Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Ruta Kārkliņa pastāstīja, ka krievu bērni ļoti labi runā latviski un izstādes apmeklē aktīvāk nekā latvieši.
Sputnik

RĪGA, 17. jūnijs — Sputnik. Latviešu valodu Latvijā nekas neapdraud, jo krievvalodīgie jaunieši to pārvalda ļoti labi, radio Baltkom ēterā pastāstīja Krišjāņa Barona muzeja vadītāja, latviešu folkloras eksperte un latviešu valodas skolotāja Ruta Kārkliņa.

Krievu skolu aizsardzības štāba mītiņš: gājiens sevī

"Atbildību par latviešu valodas saglabāšanos nevar uzlikt viena cilvēka plecos. Pēc sarunas beigām es iešu uz muzeju, tur pilnā sparā rit izstāde, nupat ziņu atsūtīja skolniece, viņai vajadzīga palīdzība… Vienmēr ir cilvēki, kuri runā latviešu valodā. Tā ir inteliģences pazīme. Vienmēr ir tādi, kas pamāca citās valodās runājošos, kā runāt latviski. Taču es uzskatu, ka mums, latviešiem, pašiem skaisti jārunā latviski un jāprot valoda," – uzsvēra Kārkliņa, kuras pedagoga stāžs jau sasniedzis 50 gadus.

Viņa stāsta, ka krievu bērni ļoti labi runā latviski. Par to viņa pārliecinājusies, kad ekskursijas muzejā apmeklē mazākumtautību skolu audzēkņi.

"Uz mūsu muzeju bieži nāk skolēni, krievu bērni, kuri, starp citu, aktīvāk nekā latvieši apmeklē ekspozīcijas, un viņi lieliski runā latviski. Skolotāji mums, muzeja darbiniekiem, bieži vaicā: "Vai mums var organizēt ekskursiju krievu valodā?" Bet bērni saka: "Bet kāpēc, skolotāj, es jums pārtulkošu, ja jūs nesaprotat." Bērni ļoti palīdz," – atzīmēja Kārkliņa un piebilda, ka ikviens var apgūt latviešu valodu, ja ir vēlēšanās.

"Visā skolotāja mūžā neesmu sastapusi nevienu, kurš būtu gribējis un nebūtu iemācījies latviešu valodu. Tā nav bijis," – viņa piezīmēja.

Aprīļa sākumā Latvijas prezidents Raimonds Vējonis izsludināja Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz visu skolu pāreju pie mācībām valsts valodā līdz 2021./22. mācību gadam.

Saeimā atbalstīts krievu valodas aizliegums privātajās augstskolās

Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztvēra ļoti negatīvi, notika vairākas plašas protesta akcijas. Vecāki cita starpā apšaubīja izglītības kvalitāti, ko saņems viņu bērni pēc reformas īstenošanas – bažas rada pedagogu trūkums, kuri varētu ātri pāriet no mācībām krievu valodā pie darba valsts valodā. Pēdējais mītiņš krievu skolu aizsardzībai notika Rīgā 2. jūnijā.

Šonedēļ Saeima atbalstīja grozījumus, kuri paredz aizliegt studijas krievu valodā privātajās augstskolās un koledžās no nākamā gada.