RĪGA, 15. jūnijs — Sputnik. Tuvojas noslēgumam likumprojekta izskatīšana, kas skar miruša cilvēka ķermeņa, audu un orgānu izmantošanu. Ja dzīves laikā Latvijas iedzīvotājs nav noteicis savu gribu, viņa tuviniekiem ar parakstu būs jāapstiprina atļauja vai aizliegums izmantot viņa orgānus citu cilvēku dzīvības glābšanai, ziņo Latvijas Televīzija.
Tāpat likumdošanā plānots vienkāršot procedūras tiem, kuri piekrīt atļaut izmantot savu ķermeni un orgānus pēc nāves.
Transplantologs Jānis Jušinskis trešdien, 13. jūnijā, veicis kārtējo nieres izņemšanas operāciju, šoreiz no dzīva donora, un tā pārstādīta pacientam. Tā būs 23. nieres transplantācija šogad, tāpat pārstādītas divas aknas un trīs sirdis.
Pirmā aknu transplantācija Latvijā tika veikta tikai šā gada martā, līdz šim nācās braukt uz citām valstīm.
Jaunās likuma normas liks lūgt tuvinieku atbildi, ja aizgājušais nav izteicis savu gribu. Taču ilgtermiņā šī atbilde būs jāapliecina ar parakstu — tas ir jauninājums.
"Tas ir viens no būtiskiem momentiem. Ka nevar no sevis kaut ko izdomāt. Līdz šim nekas nebija jāparaksta," — uzsvēra transplantologs.
Tāpat plānots mainīt vietu, kur būs iespējams uzzināt par atļauju vai aizliegumu izmantot ķermeni, audu vai orgānus pēc nāves. No 2020. gada 1. janvāra šos datus iekļaus Veselības informācijas sistēmā. Tajā būs jāiekļauj arī iepriekš dotā piekrišana. Svarīgi, ka likuma grozījumi pastiprina cilvēku interesi, arī ārstiem vieglāk strādāt.
"Tas akcentēs uzmanību, un cilvēki vismaz padomās un informēs savus piederīgos. Līdz šim 2-3 gadījumi ir bijuši, kad tuvinieki ir informēti," — piebilda Jušinskis.
Kopš 2017. gada Latvija piedalās Eiropas Padomes konvencijā, kas paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā nelikumīga cilvēka orgānu izņemšana un vervēšana orgānu tirdzniecībai. Tāpat konvencija uzliek par pienākumu nodrošināt caurskatāmas orgānu transplantācijas sistēmas izveidošanu un liek nodrošināt pacientiem taisnīgu pieeju orgānu transplantācijai. Arī šie aspekti iekļauti jaunajā likumā.
Patlaban oficiālo aizliegumu vai atļauju izmantot savus orgānus pēc nāves snieguši mazāk par vienu procentu Latvijas iedzīvotāju. Tomēr mediķi atgādina, ka viena cilvēka orgāni, kam konstatēta smadzeņu nāve, var palīdzēt izdzīvot astoņiem citiem cilvēkiem.
Jau ziņots, ka aknu transplantācija Latvijā ik gadus nepieciešama aptuveni 30-50 cilvēkiem. Visā pasaulē situācija ar donoru aknām ir ļoti sarežģīta — donoru pastāvīgi trūkst. Piemēram, Vācijā un ASV tūkstošiem cilvēku stāv rindā pēc donoru orgāniem. Latvijā, protams, skaitlis nav tik liels, tomēr problēma joprojām pastāv.
Aknu pārstādīšana nepieciešama dažāda vecuma cilvēkiem, parasti 25-50 gadu vecuma grupā. Visbiežāk tā vajadzīga cilvēkiem, kuri cieš no aknu cirozes, kas veidojusies, piemēram, hroniska hepatīta rezultātā.
Sociālajos tīklos jau sen notiek diskusija par likuma pieņemšanu Latvijā, saskaņā ar kuru, mirušie automātiski kļūstu par orgānu donoriem.