RĪGA, 15. jūnijs — Sputnik. KarstumsLatvijā jau nodarījis postu lauksaimniecībai, dažos gadījumos iznīcinot pat pusi gaidāmās ražas, pastāstīja intervijā Latvijas televīzijai Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes loceklis Guntis Vilnītis.
"Plānotās ražas nebūs," — viņš teica.
Pēc Vilnīša teiktā, dārzeņkopjiem un augļkopjiem ir lielas problēmas. Dažviet raža būs par 60% mazāka nekā plānots. Tomēr vairumā gadījumu tie būs 20-40%.
Problēmu netrūkst arī piensaimniecībā. Karstuma dēļ izkaltušas pļavas, tāpēc jau tagad jāsāk lopu piebarošana.
Vissmagākā situācija ir Kurzemē. Piemēram, Alsungā pat plāno izsludināt ārkārtas stāvokli.
Maija beigās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) vēstīja, ka karstais laiks un ilgstošs sausums apdraud graudaugu laukus un mājlopiem paredzēto zāli.
Augstās gaisa temperatūras dēļ agrāk nekā parasti sākusies ziemāju vārpošanās, vietām jau zied rudzi. Sausums negatīvi ietekmē augu spēju saņemt uzturvielas no augsnes.
"Lielā sausumā graudaugi atmet apakšējās lapas — tās ātrāk nokalst, līdz ar to samazinās fotosintezējošā virsma, tiek zaudēts ražas potenciāls. Ja sausuma periods vietās, kur jau tagad tas valda ieilgs un pastiprināsies, ražas zudumi būs neatgriezeniski," — norādīja LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
29. maijā Saldū gaisa temperatūra pacēlās līdz +29,3 grādiem. Tāds karstums šajā pilsētā fiksēts pirmo reizi meteonovērojumu vēsturē.
Eksperts, Globālā klimata un ekoloģijas institūta zinātniskais līdzstrādnieks Sergejs Semjonovs paskaidroja, ka XXI gs. prognozes liecina: klimats Baltijas valstīs var būtiski mainīties, tāpēc valdībām jāpadomā, kā minimizēt pārmaiņu nestos zaudējumus. Viņš piezīmēja, ka ārkārtējas darbības nav nepieciešamas, taču kompetentām iestādēm nāktos meklēt priekšrocības, ko nes saimniekošana karsta klimata apstākļos.