RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Zviedrija šķērsojusi svarīgu valodas pavērsienu vēsturē: arābu valoda kļuvusi par otru izplatītāko dzimto valodu iedzīvotāju vidū, raksta zviedru izdevuma Svenska Dagbladet analītiķis Mikaels Parkvals. Pilnu raksta tulkojumu krievu valodā sniedz portāls InoSMI.
Tātad, somu valoda, kura ieņēma šo vietu kopš paša Zviedrijas kā valsts pastāvēšanas sākuma, tagad atmesta par vienu pozīciju zemāk.
2015. gadā grāmatā ar nosaukumu "Zviedrijas valodas" Parkvals centās tikt skaidrībā, kādās valodās runā valstī. Tas bija darīts tādēļ, ka Zviedrijā nav pilsoņu valodas piederībai veltītas statistikas. Tas varētu likties dīvaini, ņemot vērā, ka Zviedrija lepojas ar savu tradīciju veltīt daudz uzmanības statistikai. Turklāt zviedri pieraduši uzskatīt, ka "Lielais brālis" vienmēr uzmanīgi seko līdzi visiem notikumiem un izteicieniem. Vēl varētu piebilst, ka pasaules valstu vairākums vāc statistiku par savu iedzīvotāju valodas piederību, taču Zviedrija nav šo valstu skaitā.
Nav jau tā, ka šāda ideja vispār nekad nebija radusies, taču nez kāpēc kad kāds (piemēram, ANO vai Eiropas Savienība) piedāvāja Zviedrijas varas iestādēm izrādīt interesi par šo jautājumu, piedāvājums tika ignorēts neatkarīgi no tā, kas tobrīd valstī atradies pie varas.
Un tas viss tāpēc, ka tas ir ļoti kutelīgs temats. Varas iestādes prātoja, ka reģistrēt valodas piederību nozīmē gandrīz to pašu, kā reģistrēt etnisko piederību, un tā jau ir gandrīz vai genocīda gatavošana. Lūk kāpēc Zviedrijas valsts, atsaucoties uz "personīgo dati neaizskaramību", praktiski lepojas ar savu nezināšanu šajā jomā. Taču diezgan reti piemin to, ka Somijai, Šveicei un Kanādai līdzīgas valstis, acīmredzami, lieliski tiek galā ar savu demokrātisko sabiedrības sistēmu uzturēšanu, neskatoties uz to, ka pārvalda informāciju par pilsoņu valodas piederību. Nerunājot jau par to, ka statistika par citām kutelīgām lietām, tādām kā, piemēram, politiskās simpātijas, venēriskās slimības un marihuānas lietošana, jau pastāv.
Pirms trim gadiem pati izplatītākā dzimtā valoda Zviedrijā pēc pašas zviedru valodas bija somu valoda, taču tajā runājošo skaits valstī ātri samazinājās. Tikmēr arābu valodā runājošo pilsoņu skaits 10 gadu laikā divkāršojies un šobrīd sastāda, visticamāk, vairāk nekā 200 tūkstošus cilvēku. Tādējādi arābu valoda kļuvusi par otru izplatītāko dzimto valodu Zviedrijā.
Tādējādi Zviedrija tikko ir šķērsojusi patiesu valsts vēsturisku pavērsienu. Jo somu valoda ne jau vienkārši kādu laiku bijusi otra lielākā Zviedrijas valoda, tāda tā ir bijusi vienmēr, kopš pašas Zviedrijas kā valsts pastāvēšanas laikiem. Citādi runājot, 2015. gadā noslēdzās astoņu gadsimtu posms Zviedrijas vēsturē.