RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Par iespējamiem maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības iemesliem pastāstīja telekanāla LTV raidījums de facto.
Kā raidījumam ziņo informācijas avoti, kas pazīstami ar Bunkus, nopietnākās domstarpības profesionālajā darbībā viņam bijuši ar citu administratoru Māri Sprūdu un uzņēmēju Mihailu Ulmanu. Abi atteicās no komentāriem raidījumam.
Valsts policija saista Bunkus slepkavību ar viņa profesionālo nodarbošanos.
"Pašlaik ir daudz dažādu domu, kāpēc tas varēja notikt. Es domāju, ka nākotnē būs vēl vairāk. Un katru no šīm versijām mēs atstrādāsim, kamēr panāksim rezultātu," saka kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.
Konflikts sakarā ar Trasta komercbanku
Neskatoties uz to, ka par Bunkus pastāvēšanu daudzi uzzināja tikai pēc viņa traģiskās nāves, viņš jau sen piedalījās cīņā starp maksātnespējas administratoriem.
Pērn noskaidrojās, ka slēgtajai Trasta komercbankai trūkst naudas, lai samaksātu visiem noguldītājiem. Toreiz likvidators Ilmārs Krūms aizsūtīja banku uz maksātnespēju un paziņoja par atkāpšanos. Viņa vietu bija jāieņem Armandam Rasam, taču Krūms pārdomāja.
Cīņa par administratora krēslu tika pacelta līdz politikas līmenim. Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks ieviesa grozījumus likumā, kuri faktiski liedza Rasam piekļuvi bankai. "Vienotībā" bija pārliecināti, ka šie grozījumi ir izdevīgi Sprūdam, kurš kopā ar Krūmu nodarbojās ar bankas likvidāciju.
Administratoru cīņas iznākumu par Trasta komercbanku atrisināja Valsts policija: Sprūdu un Krūmu aizturēja sakarā ar lietu par naudas izspiešanu no bankas kreditoriem. Rasa kļuva par maksātnespējas administratoru, savukārt kopā ar viņu bankā sāka strādāt Bunkus.
Atbildīgais par finanšu nozari Saeimas komisijas deputāts Ints Dālderis ("Vienotība"), kurš tikās ar Rasi grozījumu pieņemšanas laikā, šobrīd apgalvo, ka partija neesot lobējusi konkrētus administratorus.
"Mūsu protests bija par to, ka trešajā lasījumā mēģina virzīt grozījumus, kas ietekmē aktuālus likvidācijas procesus. Man šķiet, tas ir ļoti nepareizi pēc būtības," saka Dālderis. Viņš tāpat uzsver, ka neesot zinājis par to, ka Bunkus piedalījies bankas administrēšanā.
Visnotaļ ticams, ka Bunkus darbība bankā, kura bija orientēta uz nerezidentiem, varēja izraisīt neapmierinātību gan tiem, kas ir parādā bankai, gan tiem, kam banka neatgriež depozītus.
ABLV likvidācija
Pēdējā mēneša notikumi liek aizdomāties, ka administratoriem pastāv interese pret ABLV banku. Banka paziņoja par pašlikvidāciju un norīkoja savus likvidatorus, taču sapņi par mierīgu turpinājumu bija sasteigti — bankas novērotājs atlika un atlika bankas sagatavotā likvidācijas plāna apstiprināšanu.
Vai Bunkus bija pret bankas pašlikvidāciju? Tiešu pierādījumu nav. Taču zvērinātie advokāti martā sagatavoja desmit potenciālo bankas likvidatoru sarakstu. Viņu vidū otrais tika minēts Bunkus, kurš pats piedalījās speciālistu atlasē.
Saeimas deputāts Imants Parādnieks uzskata, ka lēmuma pieņemšanas kavēšanās ABLV gadījumā ir "bezatbildīga vilcināšanās". Viņš pauda cerību, ka bankas īpašniekiem atļaus pašiem likvidēt bankas, un ar to nenodarbosies " kaut kādi šakāļi".
Strīds sakarā ar Rego Trade
Pēdējo 10 gadu laikā Bunkus administrēja bijušā cukura, šokolādes un konditorejas izstrādājumu vairumtirgotāja Rego Trade maksātnespējas procesu un centās iegūt naudu no bijušajiem īpašniekiem, kuru vidū bijis arī uzņēmējs Mihails Ulmans.
Daļēji viņam tas izdevās: pērn Ulmans un citi starpnieki izmaksāja kompānijai vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. kā kļuva zināms de facto, 19. oktobrī Ulmans pats personīgi pārskaitīja visu summu no savas bankas.
Pagājušajā nedēļā Ulmanam izdevās panākt lietas atjaunošanu. Augstākā tiesa nolēma, ka jaunie atklātie apstākļi netika izvērtēti un norāda uz varbūtību, ka administrators Bunkus pieļāva pārkāpumus, ignorējot vairāku dokumentu detaļas.