RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Ja atsevišķas valstis neievēro patvēruma piešķiršanas noteikumus, tas ir ļoti bīstami visai ES kopumā. Baltijas valstīm, Polijai un Ungārijai ir jāpiekrīt nepieciešamībai uzņemt migrantus vai vismaz samaksāt par viņiem, norādīja paziņoja Zviedrijas tirdzniecības ministra vietnieks Oskars Stenstrēms intervijā avīzei "Kommersant".
Viņš atzīmēja, ka Zviedrija izraudzījusies vidēju līmeni bēgļu uzņemšanai – ne augstāk, ne zemāk kā citās ES valstīs, un aicina arī citus sekot šim piemēram.
"Es uzskatu, ka Baltijas valstīm, Polijai un Ungārijai ir jāpiekrīt nepieciešamībai uzņemt lielāku skaitu migrantu vai vismaz samaksāt par viņiem. Mēs esam viena savienība, 500 miljoni cilvēku, mums ir kopīgi jāsastopas ar šo izaicinājumu," – paskaidroja Stenstrēms.
Ministra vietnieks uzsvēra, ka migrantu tēma bieži tiek apspriesta noziedzības līmeņa pieauguma kontekstā, taču mēdz aizmirst, ka ārzemnieki – tas ir darbaspēks, kura dažām valstīm patlaban nepietiek, tātad, arī ekonomiskā izaugsme.
"Pēdējos gados mēs demonstrējam labus ekonomikas attīstības tempus, un viens no tās iemesliem ir migrantu pieplūdums. Kad es ceļoju pa Poliju un Ungāriju, tur strādājošās zviedru kompānijas sūdzas par darbaspēka trūkumu. Mums Zviedrijā tuvākajā laikā būs vajadzīgs liels daudzums darbaspēka, jo mūsu iedzīvotāji noveco. Mēs saprotam, ka migrācija nozīmē gan iespējas, gan risku, tāpēc mūsu uzdevums ir veidot sistēmu, kas spētu šos migrantus uzņemt," – paskaidroja Stenstrēms.
Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka 20 gadu laikā Latvija piešķīrusi patvērumu tikai 671 cilvēkam, kuri vērsušies ar atbilstošu pieprasījumu.
157 ārzemniekiem piešķirts bēgļa statuss, 514 cilvēkiem – alternatīvs statuss.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka 1998, gadā patvērumu pieprasījuši 2513 ārzemnieki, viņu vidū pērn lūgumus iesnieguši 395 cilvēki.
ES migrantu pārvietošanas programmas ietvaros Latvija uzņēmusi mazāk nekā 400 cilvēkus no 531 bēgļa, ko paredz kvota, turklāt lielākā daļa no viņiem pārvākušies uz Zviedriju vai Vāciju.
2017. gada septembra beigās formāli beidzās pirmās programmas termiņš, kuras ietvaros bija paredzēts izmitināt ES valstīs 160 tūkstošus nelegālo migrantu no Itālijas un Grieķijas saskaņā ar kvotu principa. Divu gadu laikā Briselei izdevies izmitināt tikai 29 tūkstošus migrantu.
Eiropas Komisija ierosināja jaunu shēmu, kas ļautu divu gadu laikā izmitināt ES valstīs vismaz 50 tūkstošus bēgļu no Turcijas, Jordānijas, Libānas, Lībijas, Ēģiptes, Nigērijas, Sudānas, Čadas un Etiopijas, taču Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, tiekoties ar EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru oktobra vidū paziņoja, ka Baltijas valsts nevar pieņemt lielāku skaitu bēgļu.