RĪGA, 27. maijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Margarita Dragile ir akcijas gājiena "Nemirstīgais pulks" pieteicēja un viena no rīkotājiem, kura ir kategoriski pret šīs akcijas izmantošanu politiskajai virzīšanai un nošķirtības palielināšanu iedzīvotāju vidū.
- Kādi ir "Nemirstīgā pulka"politiskie mērķi?
Nekādi. Visus četrus gadus, kuru laikā mēs rīkojām šo gājienu, mēs maksimāli distancējāmies no politikas. Turklāt pati akcija, kura radās 2009. gadā Krievijas Tomskas pilsētā, sākās nevis kā politiska, bet kā Lielā Tēvijas kara senču-uzvarētāju atceres pasākums, vai kā to dēvē Eiropā — Otrais pasaules karš. Toreiz arī tika paziņots noteikumu un akcijas principu apkopojums. Svarīgākais princips ir tas, ka gājiens nevar kļūt par kāda politisko platformu. Ka nekādu ģerboņu un valstu vai organizāciju karogu šajā gājienā nav, ir tikai un vienīgi senču-uzvarētāju portreti.
- Vai tad uzvarētāju karavīru piemiņa šodien nav politisks jautājums?
Latvijā ir stipri sašķelta sabiedrība. Tādēļ gājiena apolitiskuma noteikumi mūsu valstij ir vēl svarīgāki, nekā Krievijai. Līdz ar katru gadu sekot līdzi noteikumu ievērošanai, kuri gājienā aizliedz politisko virzīšanu, kļūst arvien grūtāk, jo sabiedrība sašķeļas arvien stiprāk, nacionālie saasinājumi top arvien skarbāki.
Atsevišķi gājiena dalībnieki paši nemaz nav pretī pārvērst to politiskā maršā. It sevišķi grūti ir priekšvēlēšanu gados. Šeit pretestība sākas 16. martā un turpinās līdz maijam. Taču tas, kas priecēs vienus, atstums citus.
- Kā pret šo gājienu izturas politiķi?
Latviešu politiķi bieži cenšas iztēloties šo gājienu kā Kremļa apmaksātu akciju, kā noteiktu politisko spēku atbalsta akciju. Protams, ka tā nav taisnība. Gājiena dalībniekus apvieno nevis mūsdienu politika, bet gan mīlestība pret senčiem, kuri uzvarēja tajā karā, un cieņu pret viņu uzvaru.
Krievvalodīgie politiķi tieši pretēji cenšas "pārtvert" akciju. Šādi mēģinājumi notiek katru gadu. Jo populārāks top "Nemirstīgais pulks", jo augstāka top interese izmantot to sevis popularizēšanai. Mūsu interese, organizatoru interese ir neļaut nekādiem politiķiem "privatizēt" gājienu. Mūsu mērķis ir saglabāt piemiņu. Tieši tas, ka mēs neizvēlamies nevienu politisko spēku, arī dod šo augsto cilvēku skaitu.
Jebkurš politiķis var piedalīties gājienā, taču nevis kā organizators, bet kā dalībnieks. Un gājiena dalībnieku vidū ir daudz Rīgas domes, Saeimas un Eiroparlamenta deputātu no dažādiem sasaukumiem un konkurējošām partijām. Nevaru galvot par latviešu politiķu klātieni gājienā, taču latviešu gājienā nav maz.
Mēs palīdzējām veidot plakātus ar senčiem, ar uzrakstiem latviešu valodā, un pat angļu. Tātad mūsu ierindā bija ne vien Sarkanās armijas karavīru pēcteči, bet arī to karavīru pēcteči, kuri cīnījās ar Hitleru ASV pusē. Tajā mēs arī saskatām to jēgu — atcerēties kopīgu uzvaru pār nacistiem.
- Nesen Jūs Facebook apsūdzējāt savus "draugus" nepatiesas informācijas izplatīšanā, taču nepieminējāt viņu vārdus. Par ko ir runa?
Vārdus nesaukšu. Vispār jebkādi kašķi ap "Nemirstīgo pulku" kaitē. Šogad gājienā bija 15 tūkstoši cilvēku, vairāk, nekā jebkādā mītiņā. Uzskatu, ka gājiens apvienoja dažādu politisko uzskatu cilvēkus. Un "segas stiepšana" kaitē akcijai.
Šogad bija cilvēki, kuri centušies izmainīt gājiena noteikumu pāris dienas pirms pasākuma norises. Runa ir par cilvēku uzaicināšanu ar dažādiem karogiem, kas nav pieļaujami "Nemirstīgajā pulkā". Nu un arī beigās atradās politiķi, kuri pierakstīja visus nopelnus sev, kas arī stipri kaitē lietai.
- Kas ir pasākuma organizators?
Oficiālie akcija pieteicēji, ar kuru parakstu tika iesniegts pieteikums Rīgas domē: Margarita Dragile, Elizabete Krivcova, Josifs Korens, Aleksandrs Gapoņenko, un šogad mums pievienojies Oļegs Sisoļatins. Taču padarītā darba apjoms akcijas sagatavošanai sadalīts starp lielu cilvēku skaitu, kuri pieteikumā nav ierakstīti, taču bez viņu dalības akcija nenotiktu. Tādēļ neviena organizācija un neviens cilvēks nevar apgalvot, ka bija pamats un galvenais.
- Vai nākamgad gājiena organizatoru sastāvs būs līdzšinējs?
Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka gājiens atkal tiks rīkots. Skaidrs arī tas, ka pirms tā pieteikšanas, mēs satiksimies un nopietni izrunāsim visu gājiena reglamentu. Tostarp, gan karogu, gan politiskās virzīšanas jautājumu pēc gājiena.
- Vai nesanāks tā, ka viena gājiena vietā, būs divi vai trīs, un vai tas nekaitēs idejai?
To nevar izslēgt. Atsevišķās Krievija pilsētās kaut kas līdzīgs jau notiek. Manuprāt, sadalīšanās mums tikai kaitēs. Mēs visi sapņojam, lai "Nemirstīgais pulks" iziet cauri centrālajai ielai, pa Brīvības ielu.
Pēc šī gada gājiena vismaz skaidrs, ka cilvēku skaits akcijā būs liels. Taču, ja mēs sašķelsimies sāncenšu frakcijās, tad par lielu parādi var aizmirst. Un pats galvenais, lai cilvēki nāk uz "Nemirstīgo pulku" savu senču piemiņas dēļ. Un ļoti svarīgi ir, lai šī piemiņa paliktu ārpus politikas un tās nebeidzamajām pretrunām.