"Mūsu simbols – ezis": par ko Igaunijas prezidente gatava pateikties Putinam

Igaunijas valsts vadītāju Kersti Kaljulaidu satrauc Krievijas izraudzītais politiskās attīstības virziens, taču viņa ir gatava apmeklēt Maskavu.
Sputnik

RĪGA, 24. maijs — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pastāstīja, kādos apstākļos gatava apmeklēt Maskavu un par ko var pateikties Krievijas prezidentam, vēsta Sputnik Igaunija.

Īsi pirms savas vizītes Kijevā Kaljulaida sniegusi plašu interviju Igaunijas radio krievu valodā Raadio 4, kurā cita starpā skāra arī Igaunijas un Krievijas attiecību jautājumu.

Uz žurnālista jautājumu, vai politiķe neplāno vizīti Maskavā pēc pāris gadiem, Kaljulaida atbildēja apstiprinoši: pēc viņas vārdiem, tas var notikt, ka tiks ratificēts Igaunijas un Krievijas robežu līgums.

Igaunija sūdzas, ka Krievija vēlas padzīt NATO no Baltijas

"Ja tiks ratificēts mūsu robežu līgums, es, bez šaubām, esmu gatava braukt uz Maskavu un pateikties par to," – teica Kaljulaida.

Taujāta, vai ir gatava tikties ar Putinu, Kaljulaida tāpat atbildēja apstiprinoši: "Protams. Ratifikācijas process taču nenotiks bez viņa klātbūtnes."

Tiesa, Kaljulaida atteicās pastāstīt, kādus jautājumus viņa uzdotu Krievijas prezidentam. Viņa atzīmēja, ka nevēlas spriedelēt par to, pirms tiks ratificēts robežu līgums.

Tiesa, pēc tam Kaljulaida skāra drošības tēmu un no jauna ierunājās par austrumu kaimiņa "neprognozējamību", kā arī nepamatoti apsūdzēja Kremli par "ķīmisko ieroču" izmantošanu NATO dalībvalsts teritorijā. Šajā gadījumā runa ir par Sergeja un Jūlijas Skripaļu saindēšanu Solsberijas pilsētā Lielbritānijā.

"Mūsu pretiniekam ir jāredz, ka mēs patiesībā esam aizsargāti. Savu aizsardzības spēju mēs nesen esam nodemonstrējuši. Mūsu simbols – ezis: iekost ir sāpīgi, un mutē maz kas tiks," – teica Kaljulaida – viņa atgādināja par nesenajām mācībām Sill 2018 ("Ezis), kas sadarbībā ar NATO kļuva par vērienīgākajām visā Igaunijas vēsturē.

Igaunijas prezidente piebilda, ka "ar tādu partneri (Krieviju – red.) ir grūti runāt atklāti un godīgi", taču tas nenozīmē, ka no dialoga būtu jāatsakās.

"Mēs joprojām gaidām ciemos tūristus no Krievijas. Manuprāt, ir ļoti svarīgi runāt ar Krievijas tautu, atbalstīt pilsonisko sabiedrību tik aktīvi, cik iespējams," – viņa teica.

Kā pozitīvu piemēru viņa pieminēja "lieliskus kontaktus" kultūras sfērā, studentus no Sanktpēterburas, kuri mācās Narvas koledžā, un 29 pārrobežu projektus, kuros piedalās Krievija un Baltijas valstis.

"Vienkārši mūs sarūgtina politiskās attīstības virziens, ko izvēlējusies Krievija. Mums tas jāpatur prātā, pat sadarbojoties dažās nozarēs," – apgalvoja Kaljulaida.