RĪGA, 22. maijs — Sputnik. Nav neviena ģenerāļa, kurš no rīta mostos ar vārdiem "es vēlos sākt karu ar Krieviju", paziņoja bijušais NATO bruņoto spēku virspavēlnieks Eiropā Filips Brīdlovs poļu izdevumam Onet. Materiālu pārtulkojis un pilnā apjomā publicējis portāls InoSMI.
Viņš norādīja, ka Krievijas armija lieliski adaptējas un likvidē trūkumus, liela nozīme efektīvas rīcības apgūšanai bijusi bruņoto spēku operācijai Sīrijā.
"Mēs ar izbrīnu sekojām līdzi tam, kā Krievija palaida raķetes Sīrijas virzienā no Kaspijas jūras. (…) Es uzskatu, ka Maskava sniedz skaidru signālu visām Eiropas galvaspilsētām: mūsu raķetes spēj aizlidot no Kaspijas jūras līdz Sīrijai, tātad, ja būs nepieciešams, tās aizlidos arī līdz jums. Krievi uzlabojuši aviācijas stāvokli, pilnveidojuši "zeme-zeme" klases raķetes, apguvuši šaušanas precizitāti," — skaidroja Brīdlovs.
Pēc viņa sacītā, šodien NATO nodarbojas ar kaujas gatavības paaugstināšanu, taču operatīvā saderība pagaidām vēl nav pietiekami laba.
"Vakar es runāju ar dažiem ģenerāļiem, kuri pateica man, ka vēl nesen reakcijai mums bija nepieciešamas 30 — 40 dienas. Šobrīd mēs esam samazinājuši šo termiņu līdz piecām dienām. Tempus mazināt nedrīkst, jāturpina ieguldīt nauda un jāapmāca kadri. Jo kāda jēga no armijas, kura nespēj nekavējoties pacelt gaisā lidmašīnas, iesaistīt kuģus, pulcēt karavīrus?" — apgalvoja Brīdlovs.
Taču viņš atzīmēja, ka daži NATO partneri panākuši lielāku savas armijas saderību, nekā atsevišķi alianses locekļi. Un šī situācija ir jālabo.
"Es nezinu, cik ilgi mums izdosies noturēties ar optimisma palīdzību. Es domāju, jāpieņem uzmanīgi lēmumi, kuri attiecas uz budžeta līdzekļu izmantošanu un NATO dalībvalstu aizsardzības programmu integrāciju. Mums nav vajadzīgi sapņi un prezentācijas programmā Power Point, bet gan konkrēti modernizācijas veikšanas termiņi, kuros tiks ņemts vērā, kas notiek apkārt. Vissarežģītākais ir koordinēt visu alianses locekļu darbības," — uzsvēra ģenerālis.
Brīdlovs nepiekrīt viedoklim, ka Krievija šodien pārspēj NATO kaujas gatavības līmeņa un operatīvo iespēju ziņā.
"Mēs neatpaliekam no Maskavas. Ja mēs palūkosimies uz Krieviju, mēs ieraudzīsim, ka tur ir autoceļu un dzelzceļu sistēma, kura ļauj ātri pārsviest un koncentrēt spēkus. Ja jūs vaicāsiet, vai krievi spēj ātri sapulcēt karaspēkus, es atbildēšu, ka jā. Taču es nedomāju, ka viņi pārspēj NATO operatīvajā saderībā, sagatavošanās līmenī, potenciālā," — teica amerikāņu ģenerālis.
Iepriekš Brīdlovs ziņoja, ka ASV ir ieinteresētas "plašākās" pārrunās ar Krieviju, taču nevar tās veikt, ņemot vērā notikumus pasaules arēnā.
Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietoti starptautisko spēku bataljoni. Ievērojami palielinājies militāro mācību skaits pie Krievijas robežām.
NATO dalībvalstu aizsardzības ministri tāpat vienojušies izveidot kaut ko līdzīgu "militārajai Šengenai" Ziemeļatlantijas alianses Eiropas robežās. NATO aizsardzības iestāžu vadītāji februāra vidū atbalstīja spēku un līdzekļu pārvietošanas komandas štāba izveidošanu Eiropā.
Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas audzēt spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO valstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.
Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu sacītā, NATO jau izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā trieciena grupējumu — 10 tūkstošus karavīru. Pēc viņa sacītā, ievērojams NATO militārās jaudas palielinājums pie Krievijas robežām, it sevišķi Eiropā, izraisa nopietnas raizes. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus nepieciešamā līmenī, kurš garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.