"Saša un Volodja, mēs esam ar jums": Rīgā norisinājies politieslodzīto atbalsta pikets

Vairāki desmiti aktīvistu piedalījušies mītiņā pret Aleksandra Gapoņenko un Vladimira Lindermana arestu; Jurijs Aleksejevs nolasīja Gapoņenko vēstuli no cietuma.
Sputnik

RĪGA, 17. maijs – Sputnik. Rīgā pie Centrālcietuma ēkas notika pikets politieslodzīto Aleksandra Gapoņenko un Vladimira Lindermana atbalstam. Akcijā piedalījās vairāki desmiti cilvēku. Protestētāji turēja plakātus "Brīvību Vladimiram Lindermanam!", "Brīvību Aleksandram Gapoņenko!", "Nost ar politiskajā represijām!", "Saša un Volodja, mēs esam ar jums". Piketa laikā dalībnieki rībināja bungas.

Пикет в поддержку Гапоненко и Линдермана у Рижской центральной тюрьмы

Pie sanākušajiem vērsās Latvijas Krievu savienības (LKS) līdere Tatjana Ždanoka, viņa, tapāt kā Vladimirs Lindermans, figurē krimināllietā par Vislatvijas vecāku sapulci.

"Mēs esam pārliecināti, ka šīs bungas sadzirdēs mūsu biedri. Mums ir viena taisnība un viena ideja, par kuru mēs cīnāmies. Esmu pārliecināta, ka cietuma pasts paziņos viņiem, ka viņi nav vieni, ka mēs esam kopā," — uzsvēra Ždanoka.

Politiķe atzīmēja, ka krievu skolu aizstāvības kustība ir liela un darbojas saskaņā ar principu "viens par visiem, un visi par vienu", tādēļ protestus neizdosies apspiest tik vienkārši, kā to cer izdarīt daži latviešu nacionālisti.

"Mums ir taisnība, to atbalsta ļoti daudz cilvēku," — paziņoja LKS līdere.

Пикет в поддержку Гапоненко и Линдермана у Рижской центральной тюрьмы

Žurnālists Jurijs Aleksejevs, arī vairākkārt nonācis Drošības policijas redzeslokā, viņš nolasīja Aleksandra Gapoņenko vēstuli, kurā tiesību aizstāvis no visas sirds pateicās tiem, kas apsveica viņu Uzvaras dienā.

"Atkal sajutos kopā ar Latvijas krieviem, kuri izgāja pagodināt savu priekšteču piemiņu, kas atdeva savu dzīvību un veselību par to, lai mēs varētu saglabāt savu identitāti, un netiktu īstenots projekts "Trešais reihs", kurā pastāv "augstākā rase" un "necilvēki", — uzrakstīja Gapoņenko.

Uzvaras dienā viņu apsveica vairāk nekā simts cilvēku. Apsveikumi atnāca no Krievijas, ASV, Francijas, Vācijas, Kanādas, Lielbritānijas, Lietuvas, Ukrainas, bieži no pavisam nepazīstamiem krievu cilvēkiem, kurus uztrauc cīņa pret krievu valodu un kultūru.

"Latvijas krievi nonākuši cīņas priekšpostenī par "demokrātiju, brīvību, taisnību un taisnīgumu"," — uzsvēra aktīvists.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Drošības policija jau pielietojusi spēku pret krievu izglītības aizstāvjiem Latvijā.

Vladimiru Lindermanu maskotas personas aizturēja sabiedriskā transporta pieturā 8. maijā. Viņš tika notriekts zemē un iegrūzts autobusā bez identifikācijas zīmēm. Vēlāk noskaidrojās, ka tā rīkojas Drošības policija. Aktīvista advokāte Jeļena Kvjatkovska informēja, ka Latvijas Drošības policija aizturējusi tiesībsargu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē. Viņš turēts aizdomats par nacionālā naida kurināšanu un masu nekārtību organizēšanu.

Aprīļa beigās Latvijā tika aizturēts arī tiesībsargs Aleksandrs Gapoņenko. Nepilsoņu kongresa priekšsēdētāju, Krievu skolu aizsardzības štāba aktīvistu Drošības policija tur aizdomās par darbību pret valsts neatkarību.

Maija sākumā kļuva zināms, ka maskās tērpti cilvēki centušies aizturēt vēl vienu krievu skolu aizstāvības aktīvistu — triju bērnu māti Jevgēņiju Krjukovu, kura uzstājās Vislatvijas vecāku sapulcē. LKS valdes locekle Jevgēņija Krjukova pastāstīja, ka 24. aprīlī viņai piezvanīja no nezināma numura un piedāvāja viņai ierasties Drošības policijā sarunai. Krjukova atteicās ierasties policijā bez pavēstes, jo nebija pārliecināta, ka tas nav joks, un palūdza atsūtīt uz viņas deklarēto adresi oficiālu pavēsti.

Pavēsti viņa nesaņēma, toties 27. aprīlī policijas darbinieks ieradās viņas darba vietā — rehabilitācijas centrā "Vaivari". Krjukova tobrīd nebija darbā. 2. maijā, cilvēki maskās un formas tērpā bez identifikācijas zīmēm ielenca "Vaivarus", ielauzās iekšā ar mērķi, kā uzskata Krjukova, viņu aizturēt, taču tobrīd viņas vairs nebija pilsētā.

Aizstāvība iesniedza apelāciju un lūdza Gapoņenko arestu nomainīt pret citu drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, taču Rīgas apgabaltiesa atstāja spēkā pirmās instances tiesas spriedumu.