RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Latvijas valdība apstiprinājusi normatīvo aktu, kas uzliek pienākumu Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un personām ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju informēt par savu jauno adresi trīs mēnešu laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs. To, kāpēc cilvēki nesteidz sniegt atskaiti varasiestādēm, centās noskaidrot Latvijas radio 4 programma "Doma laukums".
Pēc pārcelšanās uz ārzemēm Latvijas iedzīvotāju pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei par adreses maiņu vai informēt valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību ārzemēs.
PLMP Juridiskās nodaļas priekšnieka vietniece Kristīne Stone skaidro, kāpēc valstij vajadzīgas šīs ziņas: "Informācija par dzīvesvietu ārzemēs tiek sniegta ar tādu pašu mērķi, kā deklarācija Latvijā: lai ar cilvēku būtu iespējams sazināties tiesisko attiecību risināšanai ar valsti un pašvaldību. Ir jāpaziņo, lai valsts zinātu, kur atrodas tās valstspiederīgais. Turklāt mums bieži pārmet, ka Iedzīvotāju reģistrs satur novecojušus datus – cik cilvēki dzīvo Latvijā, cik – aiz tās robežām, kāds ir viņu skaits un kādās valstīs? tāds ir mērķis – saņemt patiesus datus par saviem iedzīvotājiem."
Precīzi dati par Latvijas pilsoņiem ir īpaši svarīgi militārās mobilizācijas plānu kontekstā. Vajadzības gadījumā dzimtene var aicināt rezervistus. PMLP pārstāve uzsvēra: valsts nesoda par ziņu nesniegšanu par adresi ārzemēs, taču lūdz ziņot par savu atrašanās vietu.
Daudzi Latvijas iedzīvotāji tomēr nesteidz informēt par emigrāciju. Daudzi par to vienkārši nav dzirdējuši. Citi zina, taču nesteidz doties uz vēstniecību praktisku apsvērumu dēļ.
"Ja cilvēks ziņo, ka dzīvo ārzemēs, viņš zaudē deklarēto adresi Latvijā. Tad rodas grūtības ar bērna reģistrāciju skolā vai rindā uz bērnudārzu. Nekustamā īpašuma nodokļa likme pieaug gandrīz septiņkārt. Reizēm gadās, ka zemniekiem rodas grūtības ar dalību atbalsta programmās. Turklāt cilvēki nevar nomainīt autovadītāja tiesības vai nokārtot autovadītāja eksāmenu Latvijā. Tie ir tikai daži piemēri," – pastāstīja Eiropas latviešu apvienības priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto.
Pēc viņas domām, valsts attieksme pret migrāciju ir novecojusi. Šodien cilvēki daudz ceļo un strādā, dzīvo daudzās valstīs, pie tam nevēlas saraut saikni ar dzimteni. Tāpēc pašlaik tiek izstrādāts jauns likums par diasporu, kas atrisinās dažas Latvijas tautiešu problēmas.
"Svarīgākais, ko piedāvājam likumā par diasporu, — administratīviem nolūkiem ļaut saglabāt Latvijā deklarēto adresi cilvēkiem, kuri vēlas sagatavoties un atgriezties. Lai cilvēks varētu, piemēram, pierakstīt bērnu rindā bērnudārzā un savlaicīgi sagatavot atgriešanos Latvijā. Lai būtu iespējams atrisināt mājokļa iegādes problēmas. Ir bankas, kas prasa no aizņēmēja Latvijā deklarētu adresi. Laiki mainās – piektā daļa mūsu tautas dzīvo ārvalstīs, daudzi izvērtē iespēju atgriezties. Vecmodīgā pieraksta sistēma ir jāmaina," – secināja Pinto.