Somi pārsteidz: mežu valstī papilnam, bet grila ogles tiek importētas

Lielākā daļa ogļu, ko somi izmanto grilam piknikā, izrādījušas importētas, lai arī Somijā koksnes daudzums ir pilnīgi pietiekams.
Sputnik

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Somijā ik gadus ieved tonnām grilam paredzētu kokogļu, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu yle.fi. Informācija liecina, ka Somijas tirdzniecības tīkli dod priekšroku ārzemju produkcijai, jo importētās ogles ir lētākas, turklāt to aromāti ir eksotiskāki.

Lielākie kokogļu importētāji ir Polija, Krievija un Igaunija. 2017. gadā grila ogļu importa apjomi sasniedza 2,5 miljonus eiro. Valstī tika ievestas arī nelielas eksotisko kokogļu partijas, piemēram, no Nigērijas un Šrilankas.

Produkti Latvijas veikalos kļūs veselīgāki

Kokogles tiek ievestas no ļoti dažādām valstīm, taču varasietādes tikpat kā nekontrolē preču kvalitāti. Somijas Tehniskās un ķīmiskās drošības aģentūra Tukes gandrīz nekad nav iejaukusies grila ogļu importā. Aģentūra atceras tikai vienu gadījumu, kura nelielā preču partijā bija ogles, kas pēkšņi sāka mest dzirksteles.

Tāpēc pagaidām nolemts nereaģēt uz pašreizējo situāciju.

Noteikumi visiem vienādi

Tiesa, varasiestādes atgādināja, ka gan vietējai, gan importa koksnei, kas tiek izmantotas ogļu ražošanai, ir jābūt tīrai.

"Nekādā gadījumā nevar izmantot impregnētu koksni (ar īpašu ķīmisko sastāvu piesūcināta koksne pūšanas aizkavēšanai — red.)," — uzskata Helsinku universitātes  profesore pārtikas produktu drošības jautājumos Marina Heikonena.

No burgeriem līdz austerēm: ielu ēdienu festivāls Rīgā

Oglēm degot, var rasties veselībai bīstami ķīmiskie savienojumi. Piemēram, Somijas Pārtikas drošības aģentūra EVIRA iesaka neizmantot grilā čiekurus, jo to degšanas laikā izgaro veselībai bīstami savienojumi.

Iepriekš Sputnik Igaunija vēstīja, ka šašlikus un grilētu gaļu nevajag svītrot no atpūtnieku vasaras ēdienkartes, jo plaši izplatītā pārliecība, ka vasarā ieteicams atteikties no "smagiem gaļas ēdieniem", nebūt ne vienmēr ir patiess. Pazīstamais armēņu dietologs Asmiks Abovjans pastāstīja, ka karstā laikā gaļu pārtikā var lietot un nebažīties par sekām, taču jāpatur prātā, kā organisms to pārstrādā: gaļai jābūt svaigai vai labi pagatavotai, noteikti vajadzīgi dārzeņi (daudz zaļumu) un šķidrums, taču gaļas daudzumu ieteicams samazināt divkart. Vasaras tveicē dietologs iesaka atteikties no ceptas gaļas un dot priekšroku vārītas gaļas ēdieniem.