Rīdziniece pārmet ārstiem informācijas noklusēšanu par bīstamu infekciju bērnudārzā

Pirmskolas bērnu iestādē galvaspilsētā fiksēti divi retas infekcijas slimības gadījumi.
Sputnik

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Ārsti nav pievērsuši pietiekamu uzmanību jersiniozes saslimšanas gadījumiem bērnudārzā, pastāstīja rīdziniece portālam press.lv. Mediķi skaidro, ka konstatētie gadījumi savā starpā nav saistīti un nevarot būt ne runas par epidēmiju.

Rīdziniece informēja, ka pirms trim nedēļām Pļavniekos bērnudārzā Nr. 254 tika konstatēts zarnu infekcijas uzliesmojums. Slimība skārusi aptuveni 12 bērnus.

"Domāja, zarnu vīruss. Stāstīja par epidēmiju vienā grupā. Bērni pārslimoja un sāka atgriezties bērnudārzā. Tagad noskaidrojas jauni aspekti — vismaz diviem mazuļiem diagnosticēta jersinioze. To pārnēsā peles un žurkas. Un bērni saslima nebūt ne vienā grupā — dažādās. Taču mediķi par to neziņo ne bērnudārzam, ne vecākiem," — viņa pastāstīja.

Rīdziniece uzsvēra, ka par diagnozi bērnudārzam paziņojuši paši vecāki.

Ātrā palīdzība Latvijas stilā: "sāp kāja – ej pie psihoterapeita"

"Infektologi it kā sākuši zvanīt citu saslimušo bērnu ģimenes ārstiem, lai viņi ņemtu analīzes un konstatētu infekciju. Bet pašā bērnudārzā neviens par to neko nezina," — skaidroja sieviete.

Slimību profilakses un kontroles centrs apstiprināja, ka bērnudārzā konstatēti divi jersiniozes gadījumi, taču tie savā starpā neesot saistīti.

"Mēs veicām epidemioloģisko izmeklēšanu, aptaujājām cilvēkus, pārbaudījām apmeklējumu žurnālu. Tobrīd bērni masveidā neslimoja… Palūdzām vecākiem atnest visu bērnu izziņas, kuri tolaik slimoja. Visi atnesa — netika konstatēts vairāk neviens jersiniozes gadījums. Tātad bērnudārza darbinieki bija informēti par pārbaudi," — stāstīja epidemioloģe Anita Brila.

Kas ir jersinioze

Jersinioze — akūta bakteriāla infekcijas slimība, kuru raksturo intoksikācija, gremošanas sistēmas, aknu, locītavu un citu orgānu bojājumi, atgādina Slimību profilakses un kontroles centrs. Jersiniozi izraisa baktērijas Yersinia pseudotubeculosis un Yersinia enterocolitica (jersinijas). Jersinijas labi saglabājas un vairojas pārtikas produktos, it īpaši tajos, kas tiek glabāti ledusskapī +4 līdz —8 0C temperatūrā.

Infekcijas avots ir dzīvnieki (galvenokārt cūkas, liellopi), mājdzīvnieki, grauzēji. Cilvēka inficēšanās notiek, lietojot uzturā jersinijas saturošus pārtikas produktus, visbiežāk termiski neapstrādātu vai nepietiekami apstrādātu gaļu vai piena produktus.

Sibīrijas mēra uzliesmojums Turcijā: viens cilvēks miris, vairāk nekā 70 atrodas slimnīcā
Ierosinātāji ilgi saglabājas produktos un vairojas ledusskapī zemā termperatūrā. Tāpēc gatavus un svaigus gaļas un piena produktus jāglabā un jāapstrādā atsevišķi. Ļoti svarīgi ir mazgāt traukus, nažus, sadales dēlīšus pēc darba ar svaigiem produktiem. Bīstami var būt arī dārzeņi, ja tie nav rūpīgi apstrādāti pēc uzglabāšanas pagrabos.

Brila atzīmēja, ka ik gadus ar jersiniozi Latvijā saslimst aptuveni piecdesmit cilvēki. Slimība ir akūta, to pavada spēcīga intoksikācija: augsta temperatūra, galvassāpes, vājums, vemšana, caureja, locītavu un muskuļu sāpes. Bieži tiek konstatētas apendicītam raksturīgas sāpes vēdera labajā pusē, tāpēc diagnostikā nepieciešama infekcijas analīze. Jersiniozes inkubācijas periods ilgst 3-7 dienas.

Anita Brila pastāstīja, ka šogad konstatēti jau 24 jersiniozes gadījumi. Epidemioloģe aicināja vecākus būt uzmanīgiem un vērsties pie ārsta, parādoties jebkādas infekcijas pirmajiem simptomiem.