RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Pēc, aizdomās turamā par korupciju Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča advokāta sacītā, ierēdnis vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu atcelt viņam piemērotus drošības līdzekļus, raksta Mixnews.lv.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš pastāstīja, ka Latvijas Bankas vadītājs lūdz atcelt drošības naudu 100 tūkstošu eiro apmērā, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu izbraukt no valsts. Drošības līdzekli — aizliegumu tuvoties noteiktām personām Rimšēvičs nav lūdzis atcelt.
Vārpiņš norādīja, ka pēc trīs mēnešu ilgas izmeklēšanas, viņš vairs neredz juridiskā pamatojuma šādiem ierobežojumiem. Advokāts tāpat informēja, ka Rimšēvičs joprojām tā arī nav saņēmis izsaukumu uz nopratināšanu.
Vēl marta sākumā Rimšēvičs lūdza KNAB ļaut viņam izbraukt no valsts, lai viņš varētu piedalīties Eiropas Centrālās bankas padomes sēdēs.
Iepriekš Ministru prezidents Māris Kučinskis uzsvēra, ka "Rimšēviča lieta" netiks ieilgta, jo valsts nevar ilgstoši pastāvēt bez Latvijas Bankas prezidenta.
Rimšēviča lieta
Latvijas Bankas vadītājs tika aizturēts šī gada februārī aizdomās par kukuļa izspiešanu un saņemšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Ierēdnis tika atlaists par ķīlas naudu simt tūkstošu eiro apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka pārbaudīt informāciju par to, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augstu stāvoša finanšu sektora amatpersona izspieduši kukuli no Norvik bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova, kurš intervijā Associated Press paziņoja, ka ar izspiešanu saistīts Rimšēvičs. Pats Rimšēvičs to kategoriski noliedz. Vēlāk Associated Press žurnālists Karlo Piovano publicēja tvītu, ko pavadīja fotogrāfija, kurā redzams Rimšēvičs kompānijā ar personām, kuru klātbūtne liecināja par "Krievijas pēdām" šajā lietā. Rimšēvičs apstiprināja, ka fotogrāfija ir īsta, taču norādīja, ka pasākuma dalībnieki tobrīd sēdējuši nejaušā kārtībā un viņš nav bijis pazīstams ar cilvēku viņam līdzās.
Februārī KNAB aizliedza Rimšēvičam pildīt lēmumu pieņemšanas, kontroles un uzraudzības funkcijas Latvijas Bankā, kā arī izbraukt no valsts. Šī iemesla dēļ Rimšēvičs nevar piedalīties Eiropas Centrālās bankas padomes sēdēs.
Rimšēviča advokāti vērsušies ES tiesā ar lūgumu izvērtēt šos un citus apstākļus, atzīmējot, ka viņu klients neapstrīd tiesībsargājošo iestāžu tiesības izskatīt krimināllietu un vēlas pēc iespējas ātrāku tās izmeklēšanu.
ES tiesā vērsusies arī ECB ar līgumu paskaidrot, vai Latvijas varasiestādes nav pārkāpušas Eiropas Savienības likumus, ieviešot dienesta pilnvaru ierobežojumus pret valsts centrālās bankas vadītāju.