RĪGA, 5. maijs — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Vieni murmina pie sevis "viss pagalam" un krāmē čemodānus, bet citi tajā pat laikā cīnās par savām tiesībām. Eiropā plešas plašumā mazākumtautību politiskā kustība, un tā nav maza — aptuveni 50 miljoni.
Katrs desmitais (pēc citiem datiem — katrs septītais) eiropietis ir mazākumtautības pārstāvis. Apvienojušies viņi veido draudīgu spēku, kas spēj stāties pretī lielu valstu spiedienam un sagādāt dažam labam nepatīkamu pārsteigumu.
Dažas lielvalstis, piemēram, Vācija, kustību atbalsta, jo tā aizsargā arī viņu diskriminētos tautiešus, kuri gadu simteņiem dzīvo citās valstīs.
Vienotībā spēks
Sašķeltas, mazākumtautības nevar ietekmēt situāciju ES, taču daudz ko spēj, ja apvienojas. Patlaban visas Eiropas mazākumtautības savākušas nepieciešamās balsis, lai iesniegtu projektu Eiropas Parlamentā.
Šis projekts par tradicionālo mazākumtautību (ne imigrantu) tiesību obligātu ievērošanu. Tas ir, vienkāršāk sakot, panākt, lai ikvienas Eiropas valsts valdība ne tikai vārdos, bet arī darbos uzņemtos saistības ievērot savu mazākumtautību tiesības, piemēram, tiesības uz pamatskolas, vidējo un augstāko izglītību savā zemē. Tiesības vērsties vietējā pašvaldībā savā valodā, tiesības uz kvotām vēlēšanās un tā tālāk. Vārdu sakot, visu to, kas tik ļoti patika latviešu nacionālistiem, kad viņi bija mazākumā, un tā šausmina, kad viņi kļuvuši par vairākumu.
Lai iesniegtu likumprojektu Eiropas Parlamentā, nepietiek ar balsīm vienā valstī. Tās jāsavāc vismaz 7 valstīs, turklāt balsu skaitam jāatbilst deputātu skaitam, kuri pārstāv valsti EP, reizinātam ar 750. Tātad Latvijā, kuru EP pārstāv astoņi deputāti, ir jāsavāc vismaz 6 tūkstoši balsu.
Rekordīsā laikā Latvijā tika savākti 8 tūkstoši parakstu. Latvija bija trešā valsts, kurā savāktas nepieciešamās balsis. Kopumā ES savākti vairāk nekā 1,2 miljoni pilsoņu parakstu, tātad EP būs jāizskata likumprojekts un jāpieņem lēmums. Karte, kurā zaļā krāsā iezīmētas valstis, kurās savākts atbilstošais balsu skaits, publicēta vietnē minority-safepack.eu.
Vācieši, ungāri un daudzi citi patur prātā tautiešu problēmas citās valstīs, tāpēc dokumenta atbalsts ir reāls. Turklāt nebūt ne visās ES valstīs mazākumtautību tiesības tiek pārkāptas tikpat rupji kā Latvijā.
Viena no sliktākajām
Eiropas mazākumtautību Federālās savienības (FUEN) prezidents Lorants Vince uzskata, ka balsis Latvijā savāktas tik ātri, jo šeit situācija mazākumtautību tiesību ievērošanas jomā ir viena no sliktākajām Eiropā. Sliktāka tā ir tikai Francijā un Grieķijā. Citās ES valstīs stāvoklis ir labāks.
Kopā ar Latviju balsis par mazākumtautību tiesībām savāktas Bulgārijā, Dānijā, Spānijā, Horvārijā, Ungārijā, Itālijā, Lietuvā, Rumānijā, Slovēnijā un Slovākijā — 11 valstīs, un tas vēl nav viss. Arī citas valstis aktīvi balso. Kā jau tika teikts, katrs desmitais ES iedzīvotājs ir mazākumtautības pārstāvis, tātad ļoti labi saprot, kā tas ir — būt otrās šķiras cilvēkam. Reiz to saprata arī latvieši.
Latvijā savāktās balsis FUEN jau nodevusi Centrālajā vēlēšanu komisijā — tā pieņēma visus dokumentus un visu rūpīgi apstiprināja.
Vēlēšanu komisijas darbinieki izskatījās mazliet apmulsuši. Nepārprotami, tikšanās viņiem bija negaidīta. Krāsainā ikdienas kreklā tērptā Latvijas ierēdņa fonā FUEN prezidents Lorants Vince oficiālajā uzvalkā ar baltu kreklu atgādināja aristokrātu. Ierēdim, kurš pieņēma un apstiprināja parakstus, uz galda atradās atvērta lētu austiņu kārba, salauzts datorkrēsla ritentiņš un ceļvedis pa vēsturiskām vietām Latvijas tautai. Spriežot pēc vāka, tajā stāstīts par neatkarības cīņu un, iespējams, okupācijas sagādātajām ciešanām. Tikšanās noslēgumā šī grāmatiņa tika uzdāvināta Vincem.
Nabadzības un nelaimju cēlonis
Vince ir ungārs no Rumānijas, mazākumtautības pārstāvis, tāpēc itin labi spēj saprast latviešu tautas sāpes. Taču tagadējā situācijā viņš ir Latvijā dzīvojošās krievvalodīgās mazākumtautības pusē — preses konferencē viņš uzsvēra, ka "smagi vēsturiskie pārbaudījumi nevar attaisnot diskrimināciju".
"Diskriminācija sagrauj valsti no iekšpuses. Mazākumtautības, kuru tiesības ir ievērotas, ir labi, lojāli pilsoņi, kuri vairo savas valsts bagātības. Taču jebkura diskriminācija liek pamatus nestabilai situācijai valstī, nabadzībai un nelaimēm. Vēsture nedrīkts sašķelt, tai jākļūst par tiltu izpratnei un kopējam darbam," — paziņoja FUEN prezidents.
Preses konference notika Latvijas Krievu savienības (LKS) ofisā, kura tāpat palīdzēja savākt balsis iniciatīvas atbalstam.
Domājams, likumprojektu, kas uzdod valstīm ievērot mazākumtautību tiesības, izskatīs EP nākamais sasaukums. Eiropas Parlamenta vēlēšanas, no kurām daudz kas būs atkarīgs, notiks nākamgada maijā.