RĪGA, 2. maijs – Sputnik. Latvijas karavīri piedalīsies lielākajās militārajā mācībās "Ezis" kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas, tās startē 2. maijā un ilgs līdz 14. maijam.
Militārie manevri notiks vairākos Igaunijas reģionos, galvenā darbība norisināsies dienvidos un dienvidaustrumos, daļēji mācības norisināsies arī Latvijas teritorijā, vēsta ERR. Kopumā manevros piedalīsies vairāk nekā 15 tūkstoši karavīru no Aizsardzības spēkiem, Aizsardzības savienības (Kaitseliit) brīvprātīgie, rezervisti, karavīri no NATO dalībvalstīm un partneru valstīm, tostarp, no Beļģijas, Lielbritānijas, Vācijas, Gruzijas, Dānijas, Īrijas, Kanādas, Īrijas, Lietuvas, Polijas, ASV, Ukrainas, Somijas, Francijas un Zviedrijas.
Mācību pasludinātais mērķis ir rezervistu un sauszemes karaspēku kaujas gatavības pārbaude savu uzdevumu pildīšanai valsts aizsardzības ietvaros kara laika apstākļos. Tāpat tiks apgūta kaujas uzdevumu izpildīšanas sadarbības apgūšana starp Aizsardzības spēkiem un Aizsardzības savienību.
Saskaņā ar mācību leģendu, par galveno pretinieku kļūs izdomāta valsts Murinus, kuras mērķis būs destabilizēt situāciju Igaunijā un izraisīt sašķelšanos NATO dalībvalstu vidū. Turklāt Murinus, saskaņā ar mācību karti, ietver mūsdienu Krievijas un Baltkrievijas teritorijas. Aizsardzības spēku operatīvās nodaļas priekšnieks pulkvedis Arons Kalmuss nosauca šādu mācību ģeogrāfiju par "maksimāli reālistisku", atzīmējot, ka scenārijs tika izstrādāts pēdējā gada laikā.
Mācības ietver trīs etapus. Līdz 4. maijam notiks kaujas sagatavošanās. No 5. līdz 7. maijam pirmā un otrā kājnieku brigāde apgūs mijiedarbību ar Kaitseliit apakšvienībām un sabiedrotajiem, kā arī notiks mīnmetēju un prettanku kaujas spējas treniņi. No 8. maija otrā kājnieku brigāde kopā ar sabiedrotajiem atvairīs nosacītu pirmās kājnieku brigādes uzbrukumu.
NATO ievērojami palielinājusi savu aktivitāti un palielinājusi mācību skaitu pie Krievijas rietumu robežām. Pēc Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu sacītā, bieži vien šīm mācībām ir "atklāts antikrievisks raksturs un antikrieviska ievirze".
Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Sakarā ar to, ka no Krievijas puses pieaugot "agresija", NATO pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietots katrā viens starptautisko spēku bataljons.
Maskavā ne reizi vien paziņojuši, ka nav ieinteresēti konfrontācijas kūdīšanā ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne vēl kaut kur, un uzsvēra, ka Krievija nekas neuzbruks kādai no NATO valstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, ANTO lieliski zina par to, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.