RĪGA, 23. aprīlis – Sputnik. Dzīvesvietas pircējiem Rīgā, kurus interesē platība, kas lielāka par 100 kvadrātmetriem, neatliek nekas cits kā izvēlēties dzīvokļus mājās, kuras uzbūvētas pirms krīzes, vai pirmskara ēkās, lielas platības dzīvokļi galvaspilsētā ir deficīts, raksta avīze Dienas Bizness.
Rīgas centra dzīvokļu tirgum 2018. gada pirmais ceturksnis bija stabils, dzīvokļu cenas pieaugušas vidēji par 1,8%.
2018. gada pirmajā ceturksnī pircēji deva priekšroku 2 un 3 istabu dzīvokļiem, kuru platība bija līdz 85 kvadrātmetriem.
"Šobrīd pircēji, kuri meklē un iegādājās dzīvokļus pilsētas centrā, par divu istabu dzīvokli nevēlas maksāt vairāk par 70 000 eiro. Trīsistabu dzīvokļus pircēji meklē cenu kategorijā no 80 000 – 120 000 eiro, retākos gadījumos pārsniedzot šo summu," — teikts apskatā.
Taču šī gada pirmajā ceturksnī palielinājies pieprasījums pēc 3 un 4 istabu dzīvokļiem ar kopējo platību līdz 110 "kvadrātiem", cenu kategorijā līdz 190 tūkstošiem eiro. Tomēr, tieši kā sērijveida dzīvesvietas tirgū, centrā vērojams lielo dzīvokļu deficīts.
"Pircējiem, kurus interesē dzīvokļi platībā virs 100 kv.m., neatliek nekas cits kā iegādāties dzīvokļus pirms krīzes periodā celtos jaunajos projektos vai pirmskara ēkās," — teikts apskatā.
Divistabu dzīvokļu cenas Rīgas centrā pirmskara ēkās sastāda no 1200 līdz 2300 eiro kvadrātmetrā, par sakārtotiem 3 un 4 istabu dzīvokļiem – no 1100 līdz 2200 eiro "kvadrātā".
Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar SEB bankas aptaujām gandrīz 23% Latvijas iedzīvotāju vēlētos nomainīt savu esošo dzīvesvietu, taču nevar to atļauties līdzekļu trūkuma vai hipotekārā kredīta saņemšanas neiespējamības dēļ.
Piemēram, ap 30% Latvijas iedzīvotāju vēlas un plāno tuvāko trīs gadu laikā nomainīt dzīvesvietu. Apmēram 3% iedzīvotāju grasās iegādāties jaunu dzīvesvietu kredītā. Mazliet vairāk par 3% nekustamā īpašuma iegādei izmanto uzkrātos līdzekļus. Ap 5% respondentu atzīmē, ka ar prieku pārvāktos, turklāt viņu ienākumi ļauj saņemt hipotekāro kredītu, taču viņiem neesot ietaupījumu pirmās iemaksas veikšanai. Vēl 18% iedzīvotāju vēlas, taču nevar atļauties jaunu dzīvesvietu līdzekļu trūkuma vai kredīta noformēšanas neiespējamības dēļ.
Gandrīz katrs piektais aptaujātais (18%) īrē dzīvesvietu.