RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Pieaudzis zādzību skaits nekustamā īpašuma objektos Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar šo periodu pērn par 73% audzis izmaksāto kompensāciju apjoms. Par to liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (grupa PZU) dati, vēsta Dienas Bizness.
Valsts policija informē, ka šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā reģistrētas 818 zādzības, no kurām 82% notikušas dzīvokļos, 18% — privātmājās. Salīdzinājumā ar šo periodu pērn zādzību skaits dzīvokļos pieaudzis par 12%.
Zagļu aktivitāte aug arī līdz ar pavasara iestāšanos – ļaundari izmanto māju un dzīvokļu īpašnieku lēmumu atpūsties pie dabas.
Apdrošinātāju dati liecina, ka, ielauzušies mājoklī, zagļi ņem ne tikai dārgas, bet arī praktiskas lietas, piemēram, putekļusūcējus, tējkannas, elektriskos sildītājus. Reģistrēti arī plauktu, binokļa un alkoholisko dzērienu zādzības. Zagļi nes prom slavenu zīmolu apģērbus, apavus un aksesuārus, apzog ne tikai dzīvojamās telpas, bet arī pagrabus, garāžas, saimniecības ēkas, zog sporta inventāru, zāles pļāvējus, zāģus un citu vērtīgu tehniku, kā arī vienkāršus darbarīkus, piemēram, āmurus un grābekļus.
Pie tam, ka liecina pieteikto kompensāciju statistika, zādzību gadījumos ne vienmēr galveno kaitējumu nodara priekšmetu zudums.
BALTA pārstāve Līva Bogdanova pastāstīja, ka uzlaušanas vai tās mēģinājuma gadījumā nopietnākais kaitējums finansiālā izteiksmē tiek nodarīts pašam dzīvoklim vai privātmājai – ieejas durvis uzlauž tā, ka vēlāk nākas mainīt ne vien slēdzeni, bet pat visu durvju bloku. Tiek uzlauzti logi – tajos izurbj caurumus, sabojā stikla paketes un rāmjus. Zādzību procesā tiek bojātas grīdas, kāpnes, sienas, mēbeles un pat santehnika.
Viņa atzīmēja, ka ar katru gadu Latvijas iedzīvotāji aizvien labāk izprot apdrošināšanas pakalpojumu nepieciešamību savai finansiālajai stabilitātei, taču pagaidām situācija nav tik laba kā Eiropā.
Cilvēki vēlas pasargāties ne tikai no lieliem izdevumiem, kuri rodas, piemēram, ugunsgrēka gadījumā, bet arī vērtē finansiālo drošību mazāku problēmu gadījumā, piemēram, ja apgāzies trauku skapis, bērns sasitis televizoru vai no automašīnas salona nozagta somiņa, stāstīja Bogdanova un piebilda, ka apdrošināšanas kompānijām vairs tikai retumis gadās saskarties ar cilvēkiem, kuri uzskata, ka apdrošināšana ir ar hipotēkas kredītu saistīta formalitāte.
Bogdanova gan atzīmēja, ka Latvijas sabiedrībā valda kļūdains priekšstats par to, ka mājokļa apdrošināšana ir dārgs prieks, un paskaidroja, ka apdrošināšanas polise divistabu dzīvoklim daudzstāvu mājā maksā tikai 60 eiro gadā un maksājumu var sadalīt pa mēnešiem.