RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Aizliegums strādāt Latvijas augstskolās ārvalstu pasniedzējiem bez latviešu valodas zināšanām ir trieciens Latvijas konkurētspējai un neveikls mēģinājums "atbalstīt pašmāju nejēgas", aģentūrai RIA Novosti norādīja Eiropas Parlamenta deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs.
Partijas "Kustība "Par!"" dibinātāja, bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele iepriekš pavēstīja, ka Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas sēdē ierosinājusi likuma grozījumus, kuri paredzētu divus gadus ilgu pārejas periodu, kura laikā uz ievēlētiem ārvalstu speciālistiem netiktu attiecināta prasība prast valsts valodu augstākajā līmenī. Taču viņas ierosinājums tika noraidīts.
Pēc Mitrofanova domām, izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska iniciatīva, kurš cenšas liegt iespēju strādāt valstī ārvalstu pasniedzējiem bez latviešu valodas zināšanām, ir pašizolācijas un pašapmāna mēģinājums, ar ko republika tiek iedzīta "drūmā kaktā".
"Kārtējais pašizolācijas un pašapmāna mēģinājums. Latvijas augstkolas jau pašlaik zaudē konkurences cīņā kaimiņvalstu mācību iestādēm, nerunājot jau par lielām valstīm visos kontinentos. Ārvalstu profesoru komandējumu aizliegums ir vēl viens uzbrukums Latvijas konkurētspējai un neveikls mēģinājums materiāli atbalstīt pašmāju nejēgas un nemākuļus, kuru vienīgā prieksrocība ir latviešu valodas zinības. Latvija pati sevi iedzen drūmā kaktā, atsakoties no mijiedarbības ar lielo pasauli lielās pasaules valodās," — pauda Mitrofanovs.
Latvijā valsts valodas statuss piešķirts tikai latviešu valodai, citām ir svešvalodu statuss.
Iepriekš vēstīts, ka Latvijā 87-89% darba vietu valsts valodas prasmes ir obligātas vai vismaz vēlamas. Obligātas latviešu valodas zināšanas tiek pieprasītas izglītības, medicīnas, kultūras, tirdzniecības, pakalpojumu un valsts pārvaldes sfērās.