Eiropas mirdzums un nabadzība: tūristu iemīļoto pilsētu pretējā puse

Nesagatavotu tūristu Parīze var šokēt ar bezpajumtnieku skaitu. Runa nav tikai par bēgļiem – pilsētā mīt vesela profesionālu ubagu armija, nabadzīgi migranti un vienkārši ļoti taupīgi tūristi. Pa vienam un grupās viņi dzīvo uz bulvāriem, parkos, senās kapsētās un krastmalās.

Spilgtā Barselona aizvien biežāk nomāc ar protestiem, ko pilsētnieki rīko pret tūristu pieplūdumu. Vēl viena neglīta Spānijas pilsētas īpatnība – milzīga kravas osta. Skatoties uz jūru no apelsīnu birzes vai sena bastiona sienām, gribas ieraudzīt pludmali un klintis, taču ne kravas kuģus un konteinerus.

Patētiskās Londonas nomalēs slēpjas kvartāli, kam gribas mest līkumu; nabadzīgi, reti apdzīvoti rajoni, kur plaukst noziedzība. Vienā no tiem – Pekhemā ir pamestas mājas, ielu tirgi un dzelzceļa tīkls, kas dala teritoriju sīkās šķēlītēs.

Kopenhāgenas "tumšā" puse piesaista tūristus tikpat stipri kā tradicionālās vietas. Runa ir par Kristiānijas kvartālu, ko dēvē arī par "valsti valstī" un "brīvo republiku". Slavu veicina daudzie bāri "bez noteikumiem" ar lētu alkoholu, izklaides "uz robežas", retas policijas vizītes un relatīva drošība.

Berlīnes sienas sen vairs nav, taču dalījums Austrumu un Rietumu Berlīnē vēl ir jūtams. Runa nav par paneļu mājām un ne īpaši pievilcīgiem veikaliem austrumu pusē. Nesaprotamā kārtā saglabājušies grausti un pamestība.

Venēcijā – muzeju pilsētā nav tumšu vietu, toties bijuši tumši laiki. Pilsēta būvēta uz ūdens, un skumjākie laiki saistīti ar jūru. Ierastās kanalizācijas nav, un bēguma laikā pilsētu pilda smaka no kanālu dibena, kur paliek lielākā daļa atkritumu.

Satraucošākā un tumšākā ziemeļu Venēcijas – Sanktpēterburgas puse ar ūdeni nav saistīta. Kā zināms, atliek tikai paspert soli sāņus no krāšņiem laukumiem un plašiem prospektiem, lai ieraudzītu kādu drūmu un depresīvu pagalmu – aku, kurā nekad nespīd saule